Piketā pieprasa vēstniecības iejaukšanos Brices lietā

© f64

Aptuveni 20 cilvēki pie Ārlietu ministrijas (ĀM) pieprasa Latvijas vēstniecības iejaukšanos Londonā arestētās un uz laiku apcietinātās Latvijas pilsones Lailas Brices lietā, novēroja aģentūra LETA.

Lielākoties pie ĀM pulcējas vecāka gadagājuma sievietes, no kurām daļa uzvilkušas strīpainas drēbes, visticamāk, simbolizējot cietuma apģērbu.

Tāpat protestētāji rokās tur vairākus plakātus latviešu un angļu valodā. Uz tiem rakstīts "Brīvību Lailai Bricei!", "Aizstāvēt Latvijas pilsoņu tiesības ārvalstīs" un "Rokas nost no Latvijas bērniem!". Manāmi arī plakāti, kuros attēlotas roku dzelžos saslēgtas rokas. Kādā citā plakātā izteikts aicinājums pieprasīt Latvijas vēstniecības iejaukšanos, kā arī pārtraukt Lielbritānijas varasiestāžu nežēlīgo izturēšanos.

Pasākumu novēro daži policijas pārstāvji, un par to interesi izrāda arī atsevišķi garāmgājēji.

LETA jau ziņoja, ka piektdienas, 26.februāra, vakarā Londonā nezināmu iemeslu dēļ tika arestēta Latvijas pilsone Brice, kura plašāk sabiedrībai zināma ar tiesvedību par viņas meitas Katrīnas Brices piespiedu adopciju britu ģimenei, aģentūru LETA informēja partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas konsultante Katrīna Iļjinska.

Latvijas diplomātiskais un konsulārais korpuss aizstāv savus pilsoņus, taču saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem uzņemošās valsts iestādes informē vēstniecību, ja persona ir aizturēta, tomēr tas tiek veikts gadījumā, ja aizturētā persona to pieprasa. ĀM šādu informāciju joprojām nav saņēmusi, kas liecina, ka Brice to nav pieprasījusi.

Vaicāts par jaunāko informāciju Brices arestēšanas lietā, ĀM preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons aģentūrai LETA vakar norādīja, ka šāds Brices solis radījis ministrijas neizpratni, jo tajā pašā laikā aizturētā persona kontaktējas ar atsevišķām amatpersonām, tostarp Saeimas deputātiem.

"Uz šo jautājumu tiek veikta kaut kāda mums neizprotama politiskā pozicionēšanās," apliecināja Jansons.

"Ar to vēlreiz vēlamies sacīt, ja Latvijas pilsoņi ārvalstīs saskaras ar savu tiesību aizskārumu, lūdzam informēt vēstniecības par attiecīgajiem faktiem, jo citādāk nav iespējama valstspiederīgo tiesību aizsardzība ārvalstīs," viņš sacīja.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais