ZOLITŪDES TRAĢĒDIJA: Pieprasa kompensāciju vidusmēra pašvaldības budžeta apjomā
Zolitūdes traģēdijā cietušie vēlas lietas ātrāku iztiesāšanu, jo, kamēr lieta nonāca līdz pirmajai tiesas sēdei, vairāki no cietušajiem ir miruši. Arī Latvijas sabiedrība vēlas, lai skaļajai krimināllietai būtu pielikts punkts – ar vainīgā vai vainīgo nosaukšanu un sodīšanu. Vakardienas tiesas sēdē kļuva zināms pieteikto kompensāciju apmērs – divi cietušie prasa pat 40 miljonus eiro. Tiesa pasludināja pārtraukumu līdz šodienai.
Vakar, atsākoties Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanai, netālu no Ķīpsalas izstāžu halles bija sarīkots pikets. Cietušo pārstāvji šādā veidā izteica bažas par tiesas novilcināšanu un, iespējams, turpmākajām jau slēgtajām tiesas sēdēm. Pēc tam, kad izskanēja informācija par slepkavības draudiem trim šajā lietā apsūdzētajām sievietēm, viena no viņām – SIA Maxima Latvija darbiniece Inna Šuvajeva – izteica lūgumu iztiesāt lietu bez viņas piedalīšanās. Savas un mazgadīgā bērna drošības dēļ. Cietušo pārstāvji, kas pieteica un rīkoja piketu, I. Šuvajevas lūgumu uzskata par procesa vilcināšanu. Kāpēc lai viņai izteiktu draudus divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas? Iespējams, I. Šuvajevas darbavietai nav izdevīga viņas piedalīšanās tiesas sēdē – ja nu pasaka kaut ko lieku, jo SIA Maxima Latvija lietā ir gan cietušās personas statusā, gan personas statusā, pret kuru lūgts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli.
Protestētāji bija neapmierināti ar tiesas lēmumu liegt cietušo pārstāvim juristam Armandam Smanam iepazīties ar apsūdzētās Šuvajevas iesniegto procesuālās aizsardzības lūgumu. Piketa mērķis bija pievērst uzmanību iespējai, ka turpmākās tiesas sēdes varētu pasludināt par slēgtām.
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, tiesa noraidīja gan viņas, gan cita apsūdzētā – bijušā Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieka Jāņa Baloža – lūgumu neapmeklēt tiesas sēdes, atsaucoties uz prokurora teikto, ka iztiesāšanas laikā ir iespējama apsūdzību grozīšana. J. Balodis bija argumentējis, ka viņa vienīgais ienākumu avots ir darba alga, tāpēc piedalīšanās tiesas sēdēs būtiski ierobežos iespējas veikt darba pienākumus, kā arī rūpēties par vecākiem. I. Šuvajevas pārstāve skaidroja, ka I. Šuvajeva viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi aiz neuzmanības, proti, viņa ir nevērīgi izturējusies pret darba pienākumiem, nevis tīši tos pārkāpusi.
Gan prokurors, gan vairāki advokāti norādīja, ka visiem apsūdzētajiem ir jāpiedalās tiesas sēdē klātienē. Zvērināts advokāts Aldis Gobzems savu klientu – Zolitūdes traģēdijā cietušo – vārdā lūdza tiesu nepakļauties provokācijai, norādot, ka I. Šuvajeva šajā lietā izmanto citu kriminālprocesu – par draudiem viņas dzīvībai. «Šī tiesas zāle ir apsargātākā Latvijā,» sacīja A. Gobzems. Viņš piebilda: ja abi apsūdzētie – J. Balodis un I. Šuvajeva – atzītu viņiem izvirzītos pārmetumus, tad abi varētu nepiedalīties tiesas sēdē. Toties zvērināts advokāts Normunds Duļevskis, kurš pārstāv divus cietušos, apelējot pie lietas ātrākas izskatīšanas, aicināja apmierināt divu iepriekš minēto apsūdzēto lūgumu.
Vairāki cilvēki lūdza atzīt sevi par cietušajiem šajā lietā, bet tiesa lielāko daļu lūgumu noraidīja. Lietā ir pievienoti arī vairāki lūgumi par kompensāciju izmaksu. Cilvēka dzīvībai cenas nav. Tāpēc nav iespējams pateikt, cik ir vērtas bojāgājušo tuvinieku morālās un fiziskās ciešanas. Divi cietušie pieprasa ļoti lielu kompensāciju – 40 miljonus eiro, kas ir vidusmēra pašvaldības gada budžets. Citi prasījuši 50 000 eiro, pusmiljonu un miljonu eiro, arī 140 000 eiro.