Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētā Rīgas būvvaldes darbiniece tiesas sēdi apmeklēs

© F64

Pretēji Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētajai SIA "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciālistei Innai Šuvajevai, kura uz sēdi drošības apsvērumu dēļ neplāno ierasties, Rīgas būvvaldes darbiniece Marika Treija pildīs savus pienākumus un uz tiesas sēdi 1.martā ieradīsies.

Sievietes aizstāvis Gatis Štauers sarunā ar aģentūru LETA nevēlējās plašāk komentēt izskanējušo informāciju saistībā ar policijā sākto kriminālprocesu par slepkavības draudiem savai klientei, jo patlaban esot pārāk daudz spekulāciju no dažādām pusēm un viņš nevēlas padarīt notikušo vēl vairāk "miglā tītu".

Advokāts paskaidroja, ka viņš un kliente rīkosies atbilstoši likuma normām - uz tiesas sēdi apsūdzētajai ir jāierodas, kas arī tiks darīts. Tāpat advokāts sacīja, ka ne viņš, ne apsūdzētā sieviete policijā ar iesniegumu par slepkavības draudiem nevērsās.

Ar apsūdzētās Aijas Meļņikovas aizstāvi Jāni Dzanuškānu aģentūrai LETA nav izdevies sazināties.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka rakstveida iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību persona iesniedz procesa virzītājam, kas noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības iemesls, pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus un lemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai saņemtā iesnieguma noraidīšanu. Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kas šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram. Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā. Tāpat krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

Kā ziņots, gadījumā, ja Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētās - Šuvajeva un Rīgas būvvaldes darbinieces Treija un Meļņikova - neieradīsies uz nākamajām tiesas sēdēm, advokāts Aldis Gobzems cietušo vārdā varētu tiesā pieteikt lūgumu grozīt viņām drošības līdzekli. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka lūgs grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu, jo tādā veidā tā būs "visdrošākā vieta, kur viņas varētu uzturēties 24 stundas diennaktī".

Trim Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētajām - Šuvajevai, kā arī Treijai un Meļņikovai - esot bijuši slepkavības draudi, tāpēc Valsts policija sākusi izmeklēšanu, taču sīkāku informāciju nesniedz, vēstīja Latvijas Televīzija. "Es varu apstiprināt to, ka ir sākts kriminālprocess par gatavošanos izdarīt trīs personu, tai skaitā manas aizstāvamās Innas Šuvajevas, slepkavību. Par šo apstākli mēs uzzinājām pērn pirms Ziemassvētkiem, kad policijas darbinieki bija izsaukuši viņu un paziņoja, ka viņiem ir informācija par iespējamo gatavošanos izdarīt viņas slepkavību. (..) Tad viņa tika apsargāta no policijas puses zināmu laiku, un viņai bija norādīts, ka apdraudējums saistīts ar viņas dalību Zolitūdes traģēdijas lietā," stāstījusi Šuvajevas advokāte.

Informēta par šo gadījumu ir arī Zolitūdes traģēdijas lietas tiesnese Dzintra Zemitāne, kura uzskata - ja draudi apsūdzētajām saistīti ar viņu dalību Zolitūdes lietā, šis jautājums būs jāskata nākamajā sēdē. "Ja šīs abas lietas būs saistītas, tad, protams, ietekme var būt. (..) Acīmredzot tad būs jālemj par to, vai šinī procesā ir jālemj bez viņu klātbūtnes, vai ir procesuālā aizsardzība," teica Zemitāne.

Šuvajevas advokāte pagaidām negrasās lūgt nodrošināt procesuālo aizsardzību savai klientei, tomēr viņa ir vērsusies tiesā ar lūgumu turpmākās sēdes noturēt bez Šuvajevas. Advokāte ir pārliecināta, ka pat bez draudiem apsūdzētā dzīvībai likums to pieļauj, kam gan iebilst viena no lietas tiesnesēm. Šuvajevas advokāte norādīja, ka viņas kliente noteikti nedosies uz tiesas sēdi savas drošības dēļ.

Zolitūdes lietas vadošais tiesnesis Erlens Ernstons gan advokāti informējis, ka apsūdzētajai Šuvajevai nākamajā sēdē, kas paredzēta 1.martā, ir jāierodas un tad arī tiks lemts par viņas turpmāko dalību tiesas procesā.

Latvijā

Valdība 8. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju 2. līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju 1. līmeni. Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Svarīgākais