Valsts valodas centrs sniedz atbildi Rīgas mēram

Valsts valodas centrs sniedzis atbildi Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam var valodas lietojumu Rīgas domes sociālo tīklps.

Kā zināms, 2016. gada 15. februārī Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova oficiālajā profilā parādījās ieraksts ar pievienotu vēstuli uz Rīgas domes veidlapas, kurā pausts apgalvojums par to, ka Valsts valodas centrs prettiesiski aizliedzot sazināties  ārvalstu sociālajos tīklos svešvalodā un kritizēta Valsts valodas centra faktiskā rīcība. Centrs šādu vēstuli neesot saņēmis un uzskata, ka tas apstiprina N. Ušakova Valsts valodas likuma nepārzināšanu.

Rīgas domes rīcība, izplatot minētos apgalvojumus, vērtējama kā vēlme ar skaļu apgalvojumu palīdzību novērst uzmanību no lietas juridiskās būtības, uzskata Valsts valodas centrs.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš skaidro: „Atsaukšanās uz to, ka ne Valsts valodas likums, ne citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti neregulē valsts valodas izmantošanu valsts un pašvaldību iestāžu komunikāciju, izmantojot ārvalstu sociālos tīklus, ir kļūdaina jau ar to, ka tādējādi tiek skatīts un uzsvērts ārvalstīs bāzētais sociālais tīkls vienīgi kā saziņas rīks, nevis vērtēta Rīgas domes faktiskā rīcība, kurai būtu jāatbilst Valsts valodas likuma 21. panta pirmās daļas prasībām”.

Šī norma noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, pieļaujot citos normatīvajos aktos noteiktus izņēmumus. 

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma un vieta informācijā stingri nostiprināta kā Valsts valodas likumā, tā Satversmē.

Valsts valodas likuma 26. pants paredz, ka šā likuma ievērošanu Latvijas Republikā pārrauga Valsts valodas centrs. Tādēļ ir likumsakarīga Valsts valodas centra rīcība, saņemot ziņas par iespējamu normatīvo aktu pārkāpumu, veikt pārbaudi, izzināt iesaistīto pušu (šajā gadījumā arī Rīgas domes) viedokli un, ja konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, to novērst.