Taksometru pakalpojumu tirgus galvaspilsētā ir sadrumstalots, un tajā valda asa konkurence, taču Konkurences padome (KP) nav konstatējusi aizliegtu vienošanos vai tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes, secināts KP vieglo taksometru pakalpojumu sniegšanas Rīgā tirgus uzraudzībā.
KP tirgus uzraudzībā analizēja vieglo taksometru pakalpojumu sniegšanas struktūru un attīstības tendences, secinot, ka pakalpojumu sniedzēju skaits ir pieaugošs, tomēr tirgus kopumā ir sadrumstalots - aizvien vairāk pārvadātāju pakalpojumus piedāvā vienas preču zīmes ietvaros, izmantojot vienu līdz desmit automašīnas.
Veicot cenu izpēti, KP secināja, ka patērētājiem ir iespējas izvēlēties tiem pieejamāko piedāvājumu, tajā pašā laikā daudzi pārvadāji piemēro Rīgas domes noteikto tarifu, savukārt daļa pakalpojumu sniedzēju to iekļauj kādā no tarifu plāniem. Vienlaikus KP novēroja, ka cena ir tikai viens no veidiem, kā pārvadātājiem konkurēt, turklāt savstarpējā konkurence pastāv arī vienas preču zīmes ietvaros.
Tāpat KP analizēja normatīvā regulējuma atbilstību konkurences tiesībām, kā arī pakalpojumu sniedzēju noslēgtos līgumus ar viesnīcām, kā arī sabiedrībai nozīmīgās vietās, piemēram, pie lidostas, Centrālās stacijas un autoostas.
KP norāda, ka vieglo taksometru pārvadātāju skaits kopš 2011.gada ir pieaudzis. Visstraujākais pieaugums vērojams 2014.gadā, kad pārvadātāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga vairāk nekā divas reizes. Ar 2011.gadu palielinājies arī izsniegto licenču kartīšu skaits, kas 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu pieaudzis par 24,06%, bet 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gada sākumu, par 20,71%. Tas norāda, ka pieprasījums pēc konkrētajiem komercpārvadājumiem nesamazinās, drīzāk pieaug.
Saskaņā ar veikto konkrētā tirgus analīzi pārvadātājus Rīgā var sadalīt nosacītās trīs grupās, pamatojoties uz pārvadātājiem izsniegto licenču kartīšu skaitu - lielie pārvadātāji, kuriem ir virs 50 taksometriem, vidēji lielie pārvadātāji, kuriem ir 11-50 taksometri, un mazie pārvadātāji ar vienu līdz desmit taksometriem.
KP informē, ka 2015.gada sākumā 94,32% tirgū bija tieši mazie pārvadātāji, 5,03% vidēji lielie, bet 0,65% - lielie.
Mazo pārvadātāju grupas īpatsvara pieaugumu kopējā struktūrā KP skaidro gan ar pārvadātāju vēlmi darboties individuāli, gan arī ar biznesa partnerības modeļa ieviešanu, proti, pārvadātāji reģistrējas un saņem licenču kartītes kā neatkarīgi pārvadātāji, bet sadarbojas vienas preču zīmes izmantošanā. Vienlaikus samazinās gan vidēji lielo, gan lielo pārvadātāju īpatsvars kopējā pārvadātāju struktūrā.
Kopumā KP secina, ka konkrētā tirgus dalībniekiem nav nepieciešams vienoties par tirgus sadali un vienošanās būtu grūti panākama, ņemot vērā esošo situāciju un tirgus struktūru - konkrētais tirgus ir sadrumstalots, pasažieriem pastāv iespēja izvēlēties dažādus alternatīvus pakalpojuma izvēles un ieguves kanālus.
LETA jau ziņoja, ka KP atkārtoti aicina Rīgas domi nodrošināt pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību vienlīdzīgas konkurences principiem un neierobežot iespēju visiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem konkurēt Vecrīgas teritorijā, aģentūru LETA informēja KP pārstāve Paula Vilsone.
Līdzšinējā kārtība paredz, ka tiem pārvadātājiem, kas sniedz taksometru pakalpojumus Rīgā, nepieciešams saņemt pašvaldības izsniegtu licenci. Licence dod iespēju pakalpojumus piedāvāt visā pilsētas teritorijā, tomēr ar Rīgas domes aizvadītā gada oktobrī izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr.171 ir noteikts ierobežojums - lai pārvadātājs taksometru pakalpojumus varētu sniegt Vecrīgā, papildus nepieciešams iegūt pašvaldības atļauju. Par šādu atļauju dome ir noteikusi pašvaldības nodevu - 300 eiro gadā vienam pārvadātājam neatkarīgi no tā rīcībā esošā automašīnu skaita.
KP veiktās izpētes liecina, ka Rīgā nedaudz vairāk kā 94% pārvadātāju pakalpojums sniedz, izmantojot vienu līdz desmit automašīnas. Tikmēr 5% pārvadātāju tirgū darbojas, izmantojot 11 līdz 50 automašīnas, savukārt virs 50 automašīnām - nedaudz mazāk kā viens procents pārvadātāju.