Aktīvākie seniori – ap 70

Biedrības Svētās Ģimenes māja seniori šonedēļ pulcējās uz filmas seansu un pēcāk baudīja siltu zupu. Šeit senioru klubiņš Dzīve sākas pēc 60 skaita pirmās nedēļas, bet interesentu jau netrūkst – uz pirmajām lekcijām ieradušies vairāki desmiti cilvēku © F64

Senioru organizācijas un domubiedru klubiņi nojauc stereotipu, ka pensijas vecumā aktīva un interesanta dzīve cilvēkam beigusies. Biedrībā Rīgas aktīvo senioru alianse (RASA) aktīvākie ir 70–85 gadus vecie ļaudis, stāsta biedrības valdes loceklis un izglītības iestādes RASA vadītājs Bruno Barons.

Arī jaundibinātajā senioru klubiņā Dzīve sākas pēc 60 uz pirmajām lekcijām atnākuši vairāki desmiti vecāka gadagājuma cilvēku. Viņiem ir interesanti uzzināt ko jaunu un nodarbības, piemēram, mākslas fitness, ļauj pārvarēt veselības problēmas.

Piemēram, RASA aizvadītā gada septiņos mēnešos sadarbībā ar Lattelecom ir apmācījusi 1440 senioru darbam ar datoru. Vecākajam kursu beidzējam bija 94 gadi, bet uz mācībām atnāca arī kāda kundze, kas pašlaik ir 102 gadus veca. Viņa bija gatava mācīties, diemžēl strauji pasliktinājās veselība un ar datoru darboties vairs nevarēja. «Kaut arī datorapmācība bija paredzēta vecumā 50+, lielākais apmācīto senioru skaits bija vecumā ap 70 gadiem. Daudzi pēc tam pasniedzējiem lūdza padomu un palīdzību, kā nopirkt datoru lietošanai mājās,» atceras B. Barons. Kursu apmeklētāji teikuši, ka viņiem ir kauns iet uz bankas filiāli un prasīt, lai bankas darbinieki palīdz nomaksāt rēķinus internetbankā. Bijusi kāda aptuveni 60 gadus veca sieviete, kurai piedāvāts labs darbs, bet prasītas datorlietošanas prasmes. Viņa ļoti gribēja šo darbu, apzinīgi mācījās un kursus beidza. Un devās pieteikties darbā.

RASA pensionārus integrē atpakaļ darba tirgū, piedāvājot akreditētu mācību programmu auklīšu sagatavošanā. Tā tiek dēvēta par vecmāmiņu kontaktbiržu. Piecu gadu laikā ir apmācīts vairāk nekā 100 vecmāmiņu, un viņas visas joprojām ir «uz izķeršanu». B. Barons saka – cenšoties uzrunāt pasniedzējus senioru vecumā, jo seniors senioru saprot labāk. «Lielākā daļa biedrības senioru ir aktīvi, piedalās brīvprātīgo darbā, mācās valodas, ļoti pieprasītas ir cigun nodarbības. Mūsējie saprot: kamēr kustos, es dzīvoju. Cenšamies izglītot seniorus par veselīgu dzīvesveidu, valodas un bridža spēle noder smadzenēm, dejas, nūjošana un cigun – kustībām.»

RASA darbojas piecus gadus, bet biedrības Svētās Ģimenes māja senioru klubiņš ir dibināts pirms pāris nedēļām. Uz pirmo pasākumu interesenti ieradušies kuplā pulkā, bet otro sanākšanu šonedēļ ietekmēja bīstami slidenās ietves. Tomēr, par spīti laikapstākļiem, vairāki desmiti senioru vēlējās noskatīties filmu par cisterciešu māsu Annu. Biedrības sociālā darbiniece Rita Karpinska stāsta, ka senioru klubiņš vēl tikai ieskrienas, tāpēc viņa aicina vecāka gadagājuma cilvēkus neturēt sveci zem pūra un pastāstīt par saviem talantiem un dalīties pieredzē ar citiem. Nākamnedēļ klubiņa dalībnieki aicināti uz aktrises Irinas Tomsones radošo pēcpusdienu. Viņa ir lielisks piemērs tam, kā nenorakstīt sevi dzīvei četrās sienās.

R. Karpinska aicina brīvprātīgos, kas varētu vadīt senioriem deju un vingrošanas nodarbības. Tās esot ļoti pieprasītas. Varbūt studenti atsauktos? Viņiem tā būtu laba prakses iespēja.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais