Dos naudu, ja atjaunos kultūras pieminekli

© NRA

Rīgas dome šogad finansiāli atbalstīs tos namīpašniekus, kuri atjaunos kultūras pieminekļus. Pašvaldība sākotnēji atvēlēs kopumā 300 000 eiro lielu līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Īpašnieku interese ir ļoti liela jau pirms pieteikumu iesniegšanas, kas sāksies 1. februārī.

Daudzu kultūras pieminekļu restaurācija Latvijā pēdējos gados notikusi par Eiropas naudu vai ar citu – ne konkrētās pašvaldības – līdzfinansējumu. Tāpēc līdzfinansējums restaurācijas darbu veikšanai tiek vērtēts atzinīgi. Kā Neatkarīgajai 2015. gada 30. oktobra publikācijā Vēsturiskie īpašumi: lai apsaimniekošana nekļūst par sodu sacīja Berga bazāra līdzīpašnieks Aleksis Karlsons, «ņemot vērā ekonomisko situāciju, likumdošanu un tirgus situāciju, vēsturisko īpašumu attīstīšana un apsaimniekošana ir dārgāka, salīdzinot ar jaunbūvēm. Ja nekas nemainās, tad esošie īpašumi, jo īpaši vēsturiskie, turpina degradēties.» Savukārt SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika norādīja: «Diemžēl šobrīd valsts nodokļu atlaides vēsturisko ēku apsaimniekotājiem neatsver pat vienu procentu no ieguldījumiem, kas nepieciešami šo īpašumu sakārtošanā.» 

Līdzfinansējumu piešķirs konkursa kārtībā, pirms tam īpašniekiem vajadzēs izpildīt vairākus nosacījumus, bet naudu viņi saņems tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas. Līdzfinansējumu var uzskatīt par burkānu, kuru pašvaldība izmantos, lai kultūras pieminekļu īpašniekus mudinātu sakārtot savus īpašumus. Lai stimulētu namīpašniekus savest kārtībā savus īpašumus, pašvaldība graustus nojauca piespiedu kārtā, piemēroja atlaides tiem īpašniekiem, kas par saviem līdzekļiem remontē namu fasādes un ierīko pilsētu rotājošu apgaismojumu, bet ja nekas cits nepalīdzēja, Rīgas domes Īpašuma departaments neapzinīgos īpašniekus audzināja ar pātagas metodi – īpašumam noteica attiecīgas kategorijas grausta statusu un paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Piemēram, slavenākajam Rīgas graustam Marijas ielā 6, kas ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis, tika piemērots paaugstināta nodokļa likme, un tā īpašniekiem 1500 eiro vietā jāmaksā 14 000 eiro gadā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 2014. gadā tika iekļauta dzīvojamā ēka Rīgā, Nometņu ielā 45, kas brūk jau pāris desmitus gadu un, kamēr bija pašvaldības īpašumā, netika sakārtota. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datiem, Rīgā ir 5277 valsts kultūras pieminekļi, no kuriem 1291 ir arhitektūras piemineklis un 3488 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, no kuriem 2150 – arhitektūras pieminekļi.

Pašvaldībā informē, ka ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis vai arī ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā, piemēram, Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā.

Savus pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā var iesniegt no 1. februāra līdz 11. martam. Ja atsaucība būs liela, Īpašuma departaments varēs lemt par papildu līdzekļu atrašanu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais