Mežaparka Lielo estrādi, visticamāk, rekonstruēs divās daļās – līdz Latvijas valsts simtgadei plānojot daļēji pārbūvēt skatītāju laukumu un skatuvi, bet pilnībā darbus iecerēts pabeigt līdz 2023. gadam – dziesmu svētku 150 gadu jubilejai. Šo projektu uzņēmusies īstenot Rīgas pašvaldība, ja tai atļaus ņemt aizdevumu Valsts kasē – kopumā 34 miljonus eiro.
Šobrīd attiecībā uz Mežaparka Lielo estrādi svarīgākais jautājums ir finansējuma nodrošināšana, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde. Nepieciešamā summa ir liela – apmēram 34 miljoni eiro. Izvērtējot visas iespējas, esot skaidrs, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļus projektam nevarēs piesaistīt, arī valsts un galvaspilsētas pašvaldības budžetā šim nolūkam tādas naudas nav. Vienīgais risinājums varētu būt Rīgas domes aizņēmums Valsts kasē, pēc sēdes žurnālistiem skaidroja Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs. Taču tajā visā esot viens «bet» – galvaspilsētas vietvara jau pārtērējusi būvniecībai paredzēto aizdevumu limitu griestus.
«Pašlaik daudz būvējam – gan sociālās mājas, gan arī jāatmaksā aizdevums par Dienvidu tiltu,» teica izpilddirektors. Ja dos zaļo gaismu kredītam, tad pašvaldība neredzot šķēršļus projekta īstenošanai.
Ir veiktas arī projekta korekcijas, precizējot termiņus. Rekonstrukciju paredzēts realizēt divās daļās, par pamatu ņemot 2007. gadā izstrādāto skiču projektu, jo objekts ir apjomīgs un arī finanšu plūsma liela, informēja uzņēmuma Būvkonsultants vadītājs Normunds Eglītis. Līdz Latvijas simtgades XXVI dziesmu un XVI deju svētkiem 2018. gadā iecerēts paplašināt dziedātāju un skatītāju rindas, piebūvējot papildu tribīnes. Šobrīd vietas ir tikai 7400 koristiem un 21 000 skatītāju, bet pēc rekonstrukcijas estrādē vienlaikus varēs satilpt 14 000 koristu un 30 000 skatītāju. Tāpat paredzēts atjaunot infrastruktūru. Iekšlietu ministrija pieprasa papildu piebraucamo ceļu izbūvi, jo, ņemot vērā cilvēku skaita pieaugumu, var rasties grūtības ar operatīvā transporta piekļūšanu objektā. Otro projekta daļu iecerēts pabeigt līdz skolēnu dziesmu un deju svētkiem 2020. gadā (vai pat pārceļot tos par gadu uz priekšu) vai, tas esot visticamāk, līdz 2023. gadam, kad svinēs dziesmu svētku 150 gadu jubileja. Līdz tam plānots demontēt estrādes būvi, būvējot to no jauna un veidojot sarežģītu jumta pārsegumu.
Kultūras ministre vērsa uzmanību uz estrādes administratīvās ēkas daudzpusīgāku izmantošanu. Viens no variantiem – nelielas koncertzāles izbūve (tā gan nevarēs aizvietot nopietnu akustisko koncertzāli) un Dziesmu svētku muzeja izveide. Šobrīd tūristi, atbraucot uz lielo kultūras notikuma norises vietu, esot vīlušies, kad ieraugot vien tukšu estrādi. Diskusijas par muzeja nepieciešamību bijušas jau sen, un tagad, īstenojot rekonstrukciju, būtu īstais brīdis to izdarīt. N. Eglītis piebilda, ka ir arī citi ēkas izmantošanas veidi, piemēram, aizstiklojot fasādi, ir iespējams izveidot izstāžu zāli.
Tuvākajā laikā Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrija gatavos valdībai konceptuālo ziņojumu par projekta kopējām izmaksām un termiņiem.
