Vīrietis, kurš Bolderājā mēģināja spridzināt bankomātu, strādājis par ugunsdzēsēju

Sprādziens Bolderājā noticis šī gada decembra sākumā © F64

Vīrietis, kurš pagājušā gada decembra sākumā Bolderājā cieta bankomātam paredzētas paštaisītas ierīces sprādzienā, strādājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VUGD preses sekretāre Viktorija Gribuste aģentūrai LETA apliecināja, ka minētā persona no 1.decembra atrodas darba nespējā. Dienestā viņš strādā ugunsdzēsēja glābēja amatā.

VUGD nosoda viņa rīcību un uzsver, ka tā nav savienojama ar amatu valsts iestādē un VUGD. Tomēr, ņemot vērā to, ka persona atrodas darba nespējā un nav vēl bijis tiesas spriedums, viņas statusu dienestā šobrīd mainīt nav iespējams, skaidroja Gribuste.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA nekomentēja, vai aizdomās turētais ir ugunsdzēsējs, bet norādīja, ka lietā turpinās izmeklēšana.

Jau ziņots, ka decembra sākumā agrā rītā Gaigalas ielā blakus dzelzceļa sliedēm nograndis sprādziens, kurā viens vīrietis gāja bojā, bet vēl viens 30 gadus vecs vīrietis smagi ievainots.

Policija noskaidrojusi, ka pie netālu no sprādziena vietas esošā tirdzniecības centra Stūrmaņu ielā 29 atrodas divi bankomāti, no kuriem viens bija noziedznieku mērķis, proti, noziedznieki bija plānojuši šo bankomātu uzspridzināt, lai iegūtu naudu. Sākotnējā informācija liecina, ka bankomātā bija izurbts caurums, lai to piepildītu ar gāzi. Sprādziena vietā, visticamāk, uzsprādzis gāzes balons. Līdz ar to sprādzienbīstamo ierīci noziedznieki nemaz nebija paspējuši aiznest līdz bankomātam. Attālums no sprādziena vietas līdz bankomātam bija aptuveni 800 metri.

Viena no izmeklēšanas versijām liecina, ka cietušie vīrieši varētu būt saistīti arī ar citiem šogad veiktajiem bankomātu spridzināšanas gadījumiem.

 

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais