Apspriežot un pieņemot Rīgas šā gada budžetu, tam tika veltīti tādi epiteti kā grūts un piesardzīgi plānots. Tika prognozēts, ka Rīga janvārī nodokļu un nenodokļu ieņēmumos iegūs 25,8 miljonus latu.
Reāli iegūti 18,7 miljoni latu – tikai 72,5% no mēnesī plānotā, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izpilde janvārī bijusi 17,4 miljoni latu jeb 83,4% no plānotā. Rīgas domes Finanšu departamentā skaidro, ka nekas dramatisks nav noticis, jo janvārī tradicionāli IIN iekasē mazāk nekā citos mēnešos. Tieši par to Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) brīdināja pagājušā gada decembrī, kad atzina – budžets nebūs viegls, jo strauji samazinājušies pašvaldības ieņēmumi, bet izmaksas sociālajā jomā tikpat krasi pieaugušas. Viņš bija nobažījies, ka saistībā ar izmaiņām nodokļos pašvaldības ieņēmumi varētu būt vēl zemāki, jo paaugstinātā ienākumu nodokļa dēļ daļu algu varētu maksāt aploksnēs, kā arī neizdotos iekasēt nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr valdība šonedēļ atbalstīja priekšlikumu kompensēt pašvaldībām IIN neizpildi janvārī, kopumā atvēlot 9,48 miljonus latu. Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks uzskata, ka pašlaik skaitļi nav dramatiski. "Janvāris nav tāds mēnesis, pēc kura var secināt. Neredzu iemeslu pārspīlēt," saka A. Konošonoks. Viņš norāda, ka tikai martā varēs izdarīt secinājumus attiecībā uz nodokļu prognozes piepildīšanos vai nepiepildīšanos. Finanšu speciālists arī skaidro, ka pilsētas budžets ticis plānots ar deficītu un tā dzēšanai izmantos daļu no pagājušā gada uzkrājumiem, bet pie papildu finanšu tēriņiem neķersies. Jāatgādina, ka Rīgas budžets tika pieņemts ar 20 miljonu latu lielu deficītu. Kā tika uzsvērts budžeta apspriešanā, tas nav liels Rīgas ekonomikai, jo ir tikai 0,3% no pilsētas iekšzemes kopprodukta. Finanšu departamenta ziņojumā par pagājušā gada budžeta izpildi teikts, ka kredītreitinga aģentūra Moody"s Investors Service pozitīvi novērtējusi Rīgas piesardzīgo budžeta vadības politiku un kā priekšrocības atzīmējusi pašvaldības iespējas izmantot iepriekšējo gadu naudas uzkrājumus. 2009. gada sākumā pašvaldības konsolidētā budžeta naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums bija nepilni 87 miljoni latu, bet gada laikā dome budžeta deficīta segšanai un aizņēmumu atmaksai no tā iztērēja aptuveni 31 miljonu latu. Tagad Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse savā ziņojumā deputātus brīdina, ka, "ņemot vērā, ka investīciju izpilde notiek straujāk nekā ieņēmumi, var izveidoties situācija, kad budžetā nav pietiekami līdzekļu uzturēšanas izdevumu segšanai, kas var apdraudēt ar likumu uzdoto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanu plānotajā apmērā". Ja situācija nemainīsies arī turpmākajos mēnešos, Finanšu departaments būs spiests uz nenoteiktu laiku ierobežot investīciju projektiem paredzētos līdzekļus, samazinot iesniegto rēķinu apmaksu turpmākajos mēnešos.