Bezpajumtnieki apsēduši Centrālo staciju
Rīgas Centrālo staciju kā ilgstošas uzturēšanās vietu iecienījuši bezpajumtnieki, kuri nereti traucē pārējos apmeklētājus ar savu uzvedību un nesakopto izskatu. Cīņa ar šiem ļaudīm ir visai bezcerīga, un, lai gan apsardzes firma viņus regulāri «tramda», tai nav tiesību tos no publiskas vietas izraidīt, ja netiek pārkāptas sabiedriskās kārtības normas.
«Vakarā nokavēju vilcienu, un līdz nākamajam man nācās gaidīt veselu stundu. Nolēmu nekur vairs neiet, bet pagaidīt Rīgas Centrālās stacijas ēkā. Klīst pa tirdzniecības centru arī nebija noskaņojuma, tāpēc gribēju apsēsties uz soliņiem, kas ir piepilsētas stacijas daļā blakus Narvessen kioskam. Diemžēl nācās atteikties no šādas idejas, jo tur bija sasēdis, sarunvalodā runājot, bomžu bariņš, kurš turklāt uzvedās diezgan skaļi,» situāciju ieskicēja Neatkarīgās lasītāja Anda. Šie cilvēki esot gana traucējoši – dažkārt pat guļot uz kāpnēm, kas ved no peroniem uz stacijas telpām, izplatot ap sevi briesmīgu smaku. Viņus uzdabūt augšā ar pirmo piegājienu neizdodoties pat apsardzei.
Tā visu laiku ir problēma, bet, iestājoties aukstam laikam, tā top vēl lielāka. Tomēr jāatceras, ka stacija ir sabiedriska vieta un aizliegt kādam uzturēties, pat ja viņš ir bezpajumtnieks, nav tiesību, atzīst VAS Latvijas dzelzceļš preses sekretārs Māris Ozols. Pat no veikala varot izraidīt, bet ne no stacijas. To apliecina arī ēkas nomnieks, Origo apsaimniekotājs Linstow Center Management. Tas cīņu par kārtību uzticējis apsardzes firmai SIA Grifs AG, kuras korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs uzsver, ka drošības kompānijas pienākums ir tirdzniecības centra Origo klientu un nomnieku ērtības, ko apsardze ikdienā arī darot. Dzelzceļa stacijas uzgaidāmā zona esot publiski visiem pieejama telpa, tāpēc pat tad, ja rodas aizdomas, ka cilvēks ir bezpajumtnieks, bet viņš uzvedas klusi un nerada problēmas citiem, apsardzes darbinieki nevarot viņu izraidīt laukā. Tikai tad, ja netiek ievērotas sabiedriskās kārtības normas vai ir aizdomas par alkohola reibumu, tad drošības dienests «lūdzot pamest objektu vai tiekot pieaicināta Valsts policija».
«Protams, šādiem cilvēkiem vajadzētu atrasties patversmē, nevis sabiedriskās vietās, taču tur uzņem tikai vakarā, tad nu viņi pavada laiku, kur nedzen projām,» norāda M. Ozols. Kamēr temperatūra laukā nenoslīd zem mīnus desmit grādiem, patversme jāatstāj no rīta pulksten 9, bet ierasties var piecos vakarā, skaidro Rīgas patversmes vadītāja Dagnija Kamerovska, uzsverot, ka pretī neņemot tos, kas ir alkohola reibumā (ir gan vietas, kur neatsaka arī šādiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Sarkanais Krusts). Rīgas septiņās patversmēs (Rīgas patversme ir pašvaldības pārziņā, ar pārējām vietvara slēdz līgumus par šāda pakalpojuma sniegšanu) kopumā ir pieejamas 933 vietas, izmantojuši janvārī tās vidēji apmēram 700 cilvēku.
Tipisks dienas režīms bezpajumtniekam ziemā ir maltīte zupas virtuvē, bet pārējais laiks tiek pavadīts dažādās vietās – un starp tām noteikti ir stacijas ēka. Tāpat netiekot smādētas arī citas sabiedriskās telpas, piemēram, bibliotēkas vai poliklīnikas. Patversmes mobilā brigāde gan regulāri apmeklējot bezpajumtnieku iecienītās vietas, piedāvājot doties līdzi uz Dienas centru, lai nomazgātos un apmainītu apģērbu, aprunātos ar sociālo darbinieku, kas, iespējams, palīdzētu rast kādu risinājumu dzīves problēmām. Taču ar varu jau nevienu nekur nevelkot un arī dzērušus tur pretī neņemot. «Nevaram palīdzēt tad, ja cilvēks nevēlas. Ar varu kaut kur vest mums nav tiesību,» teic patversmes direktore.