Invalīdi nav gaidīti sabiedriskajā transportā

Cilvēki ratiņkrēslos vai ar redzes traucējumiem neriskē vieni paši braukt sabiedriskajā transportā – absolūtais vairākums aptaujāto cilvēku ar invaliditāti jeb 95 procenti atzinuši, ka Rīgā sabiedrisko transportu izmanto tikai kopā ar pavadoni.

"Cilvēki netic, ka šoferi sniegs un var sniegt drošu palīdzību," Neatkarīgajai norāda apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis. Tiesa, viņš uzreiz piebilst, ka autobusu vai trolejbusu vadītāju attieksme mainās un nevar salīdzināt, kāda tā bija vēl pirms dažiem gadiem.

Lai gan Rīgā lielākā daļa no autobusiem, kā arī atsevišķi, galvenokārt jaunākie, trolejbusi ir aprīkoti ar nolaižamām rampām, lai autobusā iekļūtu cilvēks ar invaliditāti, viss atkarīgs no sabiedriskā transporta vadītāja attieksmes. Otra sāpīgākā un pagaidām absolūti nerisināta lieta Rīgā ir pieturvietu pieejamība. Uz tām nereti vispār nav iespējams uzbraukt, īpaši tagad, ziemā, kad tiek no sniega tiek atbrīvota tik šaura strēlīte.

Rampas var nolūzt

Rīgā izveidota darba grupa, kas vērtēs, kāda ir situācija pašvaldībā atbilstoši ANO konvencijai par invalīdu tiesībām, ko nesen ratificējusi Saeima. Viens no jautājumiem – vides pieejamība, sen zināma problēma Rīgā, ar kuras risināšanu pilsētā sokas visai lēni. Asas diskusijas par sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti raisījās invalīdu organizāciju konsultatīvajā padomē, kurā par situāciju nācās taisnoties arī Rīgas satiksmes pārvadājumu direktoram Jānim Dziedātājam. Viņš rādīja attēlus, kā autobusa vadītājam jārīkojas gadījumos, ja pieturā ir cilvēks ratiņos – jāizlaiž uzbrauktuve jeb rampa un jāpalīdz pa to uzbraukt. Pašvaldības mājas lapā pat esot ievietota videofilmiņa, kā tas darāms.

Diemžēl pašlaik ziemas periodā problēmas rodas tiem autobusiem, kuriem šīs rampas nav vis mehāniski, bet elektroniski nolaižamas. Ja pie tās pieķeras sniegs, tā vairs atpakaļ autobusā var neielocīties, un tas nobloķē visas transportlīdzekļa durvis. Par to sūdzas arī cilvēki ar invaliditāti. Pēc J. Dziedātāja teiktā, no 315 autobusiem Rīgā tikai 29 ir ar elektroniskām rampām, savukārt trolejbusi – pilnīgi visi. "Jā, zinām, šāda problēma ir, cenšamies risināt," atzina amatpersona. Viņš aicināja ziņot par šīm vai citām nekārtībām, arī šoferu attieksmi.

Gadās arī dažādi kuriozi. Jeļena Soldatjenko, kura pārvietojas ar ratiņiem un dzīvo Mežciemā, pastāstīja, ka kādu dienu viņa vēlējusies braukt ar 21. autobusu. "Vadītājs ļoti laipns, nolaida rampu, es uzbraucu, bet to uzbrauktuvi vairs nevarēja novietot atpakaļ. Man līdzi bija slotiņa – tā ziemā vienmēr līdzi, lai notīrītu no ratiņkrēsla sniegu – mēģinājām ar to notīrīt sniegu. Nekā. Kāds vīrietis, gribēdams palīdzēt, uzsita pa uzbrauktuvi, un tā noplīsa pa visam, jo bija turējusies tikai uz viena stiprinājuma," stāsta Jeļena, un viņai vietā ir jautājums, vai autobusi vispār tiek pārbaudīti, kādā stāvoklī tiek brauc, jo tikpat labi uzbrauktuve var nolūzt, kad pa to brauc ratiņi…

Neriskē braukt vieni

Aigars Bolis stāsta, ka cilvēki ar kustību traucējumiem, kā arī redzes un dzirdes problēmām aptaujāti, lai uzlabotu pārvietošanās iespējas Rīgā. Lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti izmanto trolejbusus un autobusus, tikai 22 procentos gadījumu arī tramvajus (to vidū noteikti nav ratiņnieku). 45 procenti aptaujāto sabiedrisko transportu izmanto gandrīz katru darbdienu. Tikai 5 procenti riskē un brauc vieni paši, tas nozīmē, ka vairākumam nav iespējams braukt vieniem pašiem, neatkarīgiem no citiem. Lielākā daļa – 80% – neapmierina pieturu pieejamība, jo tās ir vai nu izveidotas kā atsevišķs perons, uz kura ar ratiņiem uzbraukt nevar, vai arī tās ir tik zemas, ka, pat nolaižot no autobusa uzbrauktuvi, tik un tā cilvēks ar visiem ratiņiem jāieceļ.

Ināra Šatkovska, fonda Jūnijs vadītāja, atzīst, ka "vienai braukt ar sabiedrisko ir tuvu pašnāvībai". Platformas autobusos ir augstas, viņa pati ratus uzripināt nevar. Ir bijuši gadījumi, kad rati apgāžas. Arī tagad Ināra staigā ar ieģipsētu roku.

Par nekaunību atlaiž vadītāju

Iespējams, šoferu attieksme mainījusies, jo Rīgas satiksme visai skarbi sola apieties ar transporta vadītājiem, par kuriem tiks saņemtas sūdzības. "Rīgas satiksme par rupju attieksmi pret cilvēku ratiņkrēslā atbrīvojusi no darba trolejbusa vadītāju, kura atteicās nolaist rampu, neuzskatīdama par vajadzīgu uzņemt transportlīdzeklī invalīdu, un, pēc aculiecinieku stāstītā, pat nolamājusi pasažierus," atzina J. Dziedātājs. Tas bija 22. trolejbuss. Kāda skolniece lūgusi vadītājai nolaist uzbrauktuvi, bet viņa aiztaisījusi durvis un braukusi prom. Tad kāda pasažiere aizrādījusi, ka pieturā palicis invalīds, bet vadītāja uz to attraukusi: "Iemācies runāt valsts valodā!" Šogad kopumā saņemtas trīs sūdzības.

***

UZZIŅAI

Ko cilvēki ar invaliditāti saka par sabiedrisko transportu?

70% atzīst, ka vadītājs bez īpaša uzaicinājuma nepalīdz cilvēkam ratiņkrēslā

8% saka, ka vadītājs pabrauc garām, ja redz cilvēku ratiņos

100% atzīst, ka nav pieejama informācija cilvēkiem ar redzes traucējumiem

95% cilvēku ar invaliditāti izmanto transportu tikai kopā ar pavadoni

80% cilvēku neapmierina pieturvietas

70% norāda, ka sabiedriskā transporta speciālais aprīkojums parasti darbojas

Vai sabiedriskā transporta vadītājs piebrauc pie pašas pieturas malas? 76% atbild: drīzāk nē nekā jā

Avots: Apeirona aptauja