Īres tirgus neziņas un gaidīšanas režīmā
Rīgas dome no šā gada ir paaugstinājusi nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts, kā arī namīpašniekiem, kam nodokļa pieaugums būs atkarīgs no īpašumā deklarēto īrnieku skaita.
Namīpašnieku vidū trūkst vienprātības par to, kā viņi dalīs vai kā būtu jāsadala paaugstinātā NĪN likme. Likums par dzīvojamo telpu īri nav īrnieku pusē – tas atļauj NĪN maksājumu ierakstīt īrnieku rēķinos proporcionāli dzīvojamajai platībai.
Ja dzīvoklī neviens nav deklarēts, NĪN likme palielinās septiņas reizes. 2015. gada vidū Rīgā bija apmēram 38 000 dzīvokļu, kuros nav deklarēta neviena persona. Pašvaldībā norāda – parasti šādi dzīvokļi kalpo kā kapitālieguldījums un netiek izīrēti vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam to deklarēt par savu dzīvesvietu. Pašvaldība ir ieinteresēta šo situāciju mainīt un motivēt Rīgā dzīvojošos arī deklarēt te savu dzīvesvietu, tādējādi palielinot iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieaugumu budžetā. Nu līdzšinējā NĪN likme par mājokli 0,2–0,6 procentu apmērā tiks saglabāta par īpašumiem, kuros deklarēti Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, bet par īpašumiem, kuri nav deklarēti kā dzīvesvieta, likme tiks paaugstināta līdz 1,5 procentiem.
Kopumā summa noteikti būs pietiekami iespaidīga, lai dzīvokļa īpašnieki izlemtu par labu oficiāli deklarētai dzīvesvietai Rīgā. Aizvadītā gada beigās tā rīkojušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet daudzi kopš pagājušā gada vasaras, kad tika pieņemti Rīgas domes saistošie noteikumi, nebija pamanījuši informāciju par šogad gaidāmajām NĪN izmaiņām. Tāpēc tiek prognozēts, ka Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits pieaugs pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieki būs ieraudzījuši jaunos nodokļa aprēķinus.
No nodokļa paaugstinājuma, visticamāk, neizbēgs rīdzinieki, kas dzīvokli galvaspilsētā īrē. Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājas vietnieks Ingārs Daibe atzīst, ka namīpašnieki gaidīs februāra vidu, kad no Rīgas domes saņems jaunos NĪN rēķinus. Pašlaik viņš pieļauj, ka īrniekiem maksājums paaugstināsies, jo lielākā daļa īres namu nav sadalīti īres dzīvokļos. Noteikumi paredz: ja uz katriem 50 kvadrātmetriem būs mazāk par vienu īrnieku, tad par nesegto daļu būs jāmaksā pilnā likme – 1,5 procenti no kadastrālās vērtības. Viņš saka – ja 120 kvadrātmetru dzīvoklī dzīvo piecu cilvēku ģimene, tad teorētiski uz viņiem nevajadzētu attiecināt palielināto nodokli. Pašlaik namīpašnieku vidū neesot vienprātības, kā rīkoties – vai nodokļa sadalē izmantot cilvēku skaitu konkrētā dzīvoklī, vai arī paaugstināto NĪN likmi sadalīt uz visu māju, un tad maksās arī tie īrnieki, kuri aizņem atļauto kvadrātmetru skaitu. «Mums pašiem ir daudz nezināmo,» vakar sacīja I. Daibe. «Ja es sevi nolieku īrnieka vietā, tad, protams, kāpēc man būtu jāmaksā septiņas reizes lielāks nodoklis? Padomājiet, ja pērn NĪN bija 178 eiro, bet šogad – septiņas reizes vairāk. Gaidām summu, ko piestādīs Rīgas dome. Mums tā ir jāmaksā, un arī īrniekam būs jāmaksā.» I. Daibe stāsta, ka daļa namīpašnieku apšauba, vai Rīgas domes saistošie noteikumi atbilst Satversmei.
Uzņēmuma Rent in Riga darbinieks Elvijs Polis, izsakot subjektīvu viedokli, lēš – īres cenas tomēr nepieaugs. Jau tagad īpašnieki esot noteikuši augstāko summu, ko tirgū var dabūt. Ja to paaugstinās, tad nebūšot cilvēku, kuri varēs atļauties īrēt dzīvokļus.
Pagājušā gada sākumā bija vērojams dzīvokļu īres maksas samazinājums par desmit procentiem. «Jā, īres cenas ir nokritušas par 10–15 procentiem, salīdzinot ar laiku pirms pusotra gada,» saka E. Polis. Jauno projektu mājās pat esot grūti sameklēt īrniekus, kas grib un var maksāt 400 eiro mēnesī par īri. Īres tirgus ir krietni pieaudzis, jo samazinājies uzturēšanās atļauju pircēju skaits. Šiem pircējiem taupītie dzīvokļi nonākuši īres tirgū.