Policija ir pabeigusi izmeklēšanu tā dēvētā Imantas pedofila lietā, kas, iespējams, pat šomēnes nonāks prokuratūrā. Pēc pirmajiem pastrādātajiem noziegumiem pret mazgadīgām meitenēm 2014. gadā divas firmas solīja izmaksāt atlīdzību tam, kurš sniegs ticamu informāciju, kas palīdzētu notvert dzimumnoziedznieku.
Kamēr tika meklēts Imantas pedofils, atlīdzības solītājiem piepulcējās vēl divas kompānijas, bet tās apmērs palielinājās nu jau līdz 5000 eiro. Tiesa, drīz vien pēc informācijas, ka par pedofila galvu tiek solīta gan naudas balva, gan 1500 eiro vērts abonements, izskanēja šaubas par neveiksmīgu mārketinga izmantošanu un savas atpazīstamības veidošanu, izmantojot sabiedrības bailes no pedofila.
Kopš pagājušā gada augusta jaunietis, kuru vaino Imantā un Zasulaukā pastrādātajos dzimumnoziegumos, atrodas apcietinājumā, un šī informācija tika plaši izplatīta. Neatkarīgā nolēma pārliecināties, vai atlīdzības solītāji joprojām ir gatavi maksāt un ir pacentušies noskaidrot, kuram naudas balva un abonements pienāktos.
Zvanot vienam no naudas solītājiem uz uzziņu lapās pieejamo tālruņa numuru, klausulē ilgāku laiku skanēja mūzika un vairākkārt tika atskaņots ierakstīts teksts, kas slavēja manu labo izskatu. Kad beidzot atbildēja reāls cilvēks, pat nenoklausoties līdz galam, vīrietis pateica: es ar jums nerunāšu, rakstiet epastu, varbūt nākamās (tas ir, šīs) nedēļas laikā uz to atbildēs. Divās citās firmās lūdza uz epastu atsūtīt tā cilvēka datus, kuram atlīdzība pienāktos. Iebildu, ka, manuprāt, atlīdzības solītājiem pašiem vajadzēja noskaidrot, vai atlīdzība naudā un graudā vispār kādam pienākas. Dzirdēju arī izbrīnītu jautājumu: vai tad pedofils jau noķerts?
Vienā no firmām neslēpa, ka mainījušies īpašnieki un tagadējie neko nezina par iepriekšējo solījumiem. Vien potenciālie abonementa dāvinātāji atbildēja, ka neatsakās no dotā solījuma, un vēl vienas kompānijas pārstāve apliecināja, ka firma ir gatava maksāt apsolīto summu.
Šoreiz nauda paliek visu četru firmu rīcībā, jo policisti šādu atlīdzību nedrīkst pieņemt. Tieši viņi izskaitļoja un aizturēja Imantas pedofilu. «Ne likumīgi, ne ētiski policija to nevar pieņemt,» uzsver Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. «Sakām sabiedrībai paldies, ka tik daudzi bija gatavi iesaistīties un iesaistījās, bija gatavi rīkoties, palīdzēt, izplatīt fotorobotus, jo policija nebūtu varējusi informēt tik plaši. Paldies par to.»
Policisti par savu darbu īpaši sarežģītās lietās saņem atzinību – apbalvojumu, prēmiju, dienesta ieroci vai augstāku dienesta pakāpi, bet tikai pēc tam, kad policijas darbs ir pabeigts un lieta nodota prokuratūrā.
Šajā gadījumā atlīdzība nepienācās nevienam, jo tas, ko Imantas pedofila lietā izdarīja policijas darbinieki, ir viņu tiešais darbs. Tomēr gadās arī tā, ka pat naudas balva nav stimuls ziņot par noziegumu. Dzīvnieku patversme Mežavairogi 2010. gadā izsludināja atlīdzību tam, kurš palīdzēs atrast kādu nežēlīgu suņa saimnieku. Dzīvniekam vairākas nedēļas bija tik cieši aizsaitēts purns, ka viņš nevarēja ne ēst, ne dzert. Suns bēguļoja no cilvēkiem, līdz viņu izdevās noķert pagrabā.
Patversmes vadītāja Danuta Priede Neatkarīgajai atzīst, ka par informāciju piesolītā nauda, tolaik vēl latos, nebija maza summa – 350 latu. Informāciju par iespējamo pāridarītāju ieguva, bet cilvēki baidījās atklāti ziņot. «Mums zvanīja, bet stāstīja anonīmi. Diemžēl cilvēki joprojām uzskata, ka par kaimiņu ziņot nav ētiski. Meklējām arī paši, pat caur gaišreģiem. Mēs gribējām maksāt, bet nebija kam,» sūkstās D. Priede. Sievietei, kura suni atrada, izmaksāja nelielu summiņu, jo pārējo taupīja vērtīgas informācijas sniedzējam. Anonīma informācija nav pamats, lai vērstos pret kādu cilvēku, kuru kāds cits tur aizdomās par dzīvnieka mocīšanu. «Es būtu gatava maksāt nelielu summu katram, kurš turpmāk paziņos konkrētus faktus par nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem un būs ar mieru rakstīt iesniegumu policijai,» pavēsta D. Priede.