Pēc trim gadiem varētu svinēt 20 gadu jubileju iecerei Rīgā uzbūvēt kolumbāriju jeb urnu kapsētu, kurā apbedītu urnas ar kremētu cilvēku pelniem.
Jaunākie solījumi attiecas uz 2016. gadu – šogad urnu apbedījumu vietai vajadzētu būt gatavai, plānotās maksimālās izmaksas kopā ar infrastruktūras sakārtošanu ir 246 210 eiro. Izsludinātais konkurss par kolumbārija būvniecību II Meža kapos noslēgsies 22. janvārī. Tad būs iespējams noskaidrot, cik izmaksās urnu kapsētas būvniecība. Saskaņā ar konkursa nolikumu būvdarbi jāpabeidz 150 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas.
Iecere galvaspilsētā uzbūvēt kolumbāriju dzimusi 1999. gadā. Pēc tam ik pēc dažiem gadiem tika prognozēti termiņi, kad kolumbāriju varētu uzbūvēt. Viens no pēdējiem bija pagājušā gada rudens, turklāt bija atvēlēta ievērojami mazāka summa – 60 000 eiro.
Saskaņā ar aģentūras LETA informāciju, saskaņojot sākotnējo kolumbārija projektu Rīgas pilsētas būvvaldē, to nācies pilnībā izmainīt, piesaistot ainavu arhitektu, jo Meža kapi ir kultūrvēsturiska vieta. Būvvalde ieteikusi uzlabot infrastruktūru – jaunajā projektā bija jāparedz ceļu ierīkošana, teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana. Izmaiņas veiktas arī kolumbārija veidolā – paredzēta divu līdz piecu stāvu izbūve.
Tikmēr rīdziniekiem konkurenci rada valmierieši. Noslēgumam tuvojas krematorijas būvniecība pie Kocēnu kapsētas, un paredzēts izveidot arī kolumbāriju. Ēkā atradīsies ne tikai krematorija un kolumbārijs, bet arī atvadu zāle, apbedīšanas piederumu veikals, morgs, ārsta kabinets, krāsns telpa un vairākas palīgtelpas. Valmierieši nenoliedz, ka krematorijas projekts ir radīts konkurences dēļ – pašlaik vienīgā krematorija ir Rīgā, un daudziem maciņos kož maksa par tās pakalpojumiem. Krematorija Valmierā ir privāta uzņēmēja iniciatīva. Tiek solīts, ka krematorija Valmierā darbu uzsāks līdz 1. aprīlim. Pirms vairākiem gadiem par krematorijas būvniecību ieinteresējās arī Daugavpilī.
Lai gan par kremācijas pieprasījumu tiek runāts gadiem, agri vai vēlu tas brīdis tiešām pienāks – kad kļūs grūti izbrīvēt jaunas, visām prasībām atbilstošas teritorijas kapsētu paplašināšanai vai ierīkošanai. Savukārt urnas ar mirušo, kremēto cilvēku pelniem var apbedīt kapsētā zem zemes vai novietot īpašā sienā. To varētu izmantot ārzemēs dzīvojošie un strādājošie Latvijas iedzīvotāji, kuri uz dzimteni atbrauc reti, tāpēc viņiem jāalgo kapavietas kopējs, pretējā gadījumā ilgstoši nesakārtota kapavieta tiek ierādīta citai personai apbedījuma veikšanai.