Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, pašreiz par to netiek spriests, jo sāls esot vispārbaudītākais un dabiskākais līdzeklis, kas izmantojams ietvju un ielu kaisīšanai un kā preventīvs līdzeklis pret ielu apledošanu, kuram aizvietotājs gadu gaitā neesot atrasts. "Ja runājam tikai par gājēju ietvēm, grūti būtu nodalīt un kontrolēt izpildi," sacīja Vidauskis, norādot uz privātīpašnieku pienākumu kaisīt pieguļošās ietves.
Vidauskis arī pastāstīja, ka Rīgā apmēram pirms desmit gadiem, laikā, kad pilsētas izpilddirektors bija Māris Traumaks, noticis mēģinājums pārtraukt sāls kaisīšanu uz gājēju ietvēm, taču šis projekts ātri vien pārtraukts, jo nav bijis efektīvs - ietves palikušas vēl netīrākas, radušās problēmas ar ledus nokausēšanu, kā arī pašvaldība nevarēja izkontrolēt rīkojuma nekaisīt pilsētas ietves ar sāli izpildi.
Pašvaldība arī akcentē, ka sāls mūsdienās ir pamatviela ceļu uzturēšanai ziemas laikā daudzviet pasaulē, tostarp Ziemeļamerikā un Skandināvijā, Vācijā un arī Japānā.
Spriežot par alternatīviem līdzekļiem sāls vietā, dome norāda uz Maskavas piemēru - 1995.gadā Maskavas valdība esot mēģinājusi atteikties no sāls izmantošanas un sešu gadu laikā izmēģinājusi 28 dažādus reaģentus. Rezultātā ziemas darbu budžets esot pieaudzis teju desmit reizes un palielinājies arī satiksmes negadījumu skaits, jo reaģenti mēdza sasalt, veidojot ledus kārtiņu, vai pārvērsties "slidenā, eļļainā plēves kārtiņā". Iedzīvotājiem ziemas periodā arī strauji esot pieaudzis alerģisko saslimšanu skaits, un Maskava drīz vien atgriezusies pie sāls izmantošanas.
"Tieši tāpat rīkojas Stokholmā. Galvenās ielas saved kārtībā, izmantojot sāli, bet rajona nozīmes ielās izmanto gan sāls šķīdumu, gan smilšu un sāls maisījumu," skaidro pašvaldībā.
Tāpat pašvaldība atsaucas uz 2012.gadā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu pēc domes pasūtījuma veikto pētījumu par alternatīviem risinājumiem, kā novērst ceļu slīdamību ziemā. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, tajā konstatēts, ka sāls pretapledojuma iedarbība ir atbilstoša Latvijas klimatiskajiem apstākļiem - tam ir izteikta ledus kausēšanas spēja, kas ļauj veikt slidenuma likvidēšanas darbus, līdz ar to pašreizējais Rīgas ielu ziemas uzturēšanas līmenis esot universāls, sabalansēts un adekvāts, savukārt pret jauniem risinājumiem vērts izturēties piesardzīgi. Šis pētījums pašvaldībai izmaksāja 6000 latu jeb ap 8540 eiro.
Komentējot sāls iedarbību uz augiem, Vidauskis skaidroja, ka "Rīgas mežu" pārstāvji pastiprināti apkopjot apstādījumu teritorijas ziemas sezonā, kas atrodas tuvu ceļiem un ietvēm, tās pastiprināti laistot, lai nepieļautu sāls kaitīgo iedarbību uz kokiem. Savukārt, runājot par sāls ietekmi uz apaviem, Vidauskis norādīja, ka tos attiecīgi kopjot, bojājumi, ko var radīt sāls, ir novēršami.
Vidauskis atzina, ka pašvaldībā saņemtas atsevišķas sūdzības par sāls ietekmi uz mājdzīvniekiem - iedzīvotāji sūdzējušies, ka mīluļiem sāls ietekmē sāp ķepas. Tāpat no citiem saņemtas arī atsauksmes, ka sāls mājdzīvniekiem netraucējot, jo pēc pastaigas to iespējams noskalot.