Imantas pedofila lieta šogad varētu nonākt prokuratūrā

IESAISTĪJĀS IEDZĪVOTĀJI. Meklējot Imantas pedofilu, iedzīvotāji apvienojās patruļās un īpaši uzmanīja mikrorajona skolas un bērnu rotaļlaukumus. Brīvprātīgie saņēma kartes ar stundu sarakstu un skolu un rotaļu laukumu atrašanās vietām, lai neuzkrītoši novērotu, kā bērni dodas mājās un vai viņiem kāds neseko © Karte

Tā dēvētā Imantas pedofila lietā nav gūts apstiprinājums, ka viņš būtu pastrādājis vēl citus noziegumus, izņemot tos, par kuriem jau ziņots. Tāpēc netiek izplatīta jaunā vīrieša fotogrāfija, jo nav nepieciešamības viņu atpazīt. Gada pirmajā pusē lieta varētu nonākt prokuratūrā apsūdzības uzrādīšanai, pieļauj Valsts policijā.

Imantas pedofilu izskaitļoja pērn augustā, pusotra gada pēc tam, kad viņš izdarīja pirmo dzimumnoziegumu Imantas daudzdzīvokļu mājas liftā. Viņš veicis netiklas darbības ar mazgadīgām meitenēm 2014. gada 17. februārī, 4. martā, 14. martā un 14. oktobrī. Izmeklējot šos noziegumus, tika iegūts noziedznieka DNS paraugs. Viņu, aizturēšanas brīdī 20 gadu vecu puisi, policisti notvēra jau pērn martā – par nelielu zādzību veikalā. Viņam paņēma DNS paraugu, kas pēc tam mēnešiem gaidīja rindā uz ekspertīzi, lai salīdzinātu ar jau esošajiem. Paraugu noņēma tāpēc, ka policisti aktīvi meklēja dzimumnoziedznieku un pastiprināti pārbaudīja visus Imantā aizturētos. Tomēr zādzība veikalā nebija tik būtisks noziegums, lai DNS paraugu pārbaudītu paātrināti. Savukārt rinda esot gara. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis vēlāk skaidroja, ka DNS ekspertīzes ilgst vairākus mēnešus, jo Valsts policija mēnesī saņem aptuveni 500 DNS paraugu, bet diennaktī tiek apstrādāti pieci. Šā iemesla dēļ sakritību agrāk nekonstatēja, kaut arī dzimumnoziegumos vainotā jaunieša DNS paraugs policijas rīcībā jau bija.

Pienāca augusts, bet Imantas pedofila DNS paraugs vēl nebija izstāvējis rindu uz ekspertīzi. Tikmēr psihologs pārbaudīja iespējamos cilvēkus, kas varētu izdarīt seksuālus noziegumus pret bērniem. Pētot informāciju par martā aizturēto veikala zaglēnu (kurš policijas redzeslokā bija nonācis arī par narkotiku lietošanu), viņš atbilda sastādītajam profilam. Tad atklājās, ka zaglēna DNS paraugs joprojām gaida savu rindu, tāpēc tika lūgts analīzes veikt ekspreskārtībā. Paraugi sakrita. Tos pārbaudīja vēlreiz, un pēc tam policisti devušies uz visām viņiem zināmajām jaunieša dzīvesvietām. Viņam tādu bijis vairākas. Imantas pedofilu aizturēja, kad viņš pārradās mājās.

Pēc aizturēšanas policijā informēja, ka jaunietis sadarbojas ar izmeklētājiem un sniedz liecības. Dzimumnoziedznieks atzinies, ka ilgstoši izsekojis mazgadīgas meitenes – cietušās meitenes un citus potenciālos upurus novērojis bērnu rotaļu laukumos. 2014. gadā aktīvākie iedzīvotāji apvienojās patruļās, lai uzmanītu skolu apkaimi un bērnu rotaļu laukumus. Neatkarīgā bija lieciniece vienai no tādām sapulcēm, kad pat jaunās māmiņas sadalīja dežūras rotaļlaukumos, lai pieskatītu savus un citu vecāku bērnus.

Pērnruden policijas rīcībā nebija informācijas, ka tuvinieki un paziņas būtu zinājuši par Imantas pedofila noziegumiem. To policijā saka arī tagad. Ģimenes locekļi neesot zinājuši, ko puisis dara, jo noziegumi pastrādāti neregulāri. Viņš legāli iegādājies gāzes ieroci, kas atrasts jaunieša dzīvesvietā. Pēc fotorobota viņš neesot atpazīts – ne skolotāji, ne klasesbiedri, ne radi un pat ne ģimenes locekļi nav sazīmējuši pazīstamu cilvēku, kaut gan Imantas māju kāpņu telpas, veikalu skatlogi, koki un stabi bija kā nosēti ar viņa fotorobotiem.

Kamēr nav pabeigta izmeklēšana un lieta nav nonākusi prokuratūrā, nav zināms, kādu sodu prasīs prokurors. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis iepriekš sacīja, ka Imantas pedofila noziegumi kvalificējami kā seksuālu tieksmju apmierināšana vardarbīgā veidā un par to paredzēts 10 līdz 20 gadu ilgs cietumsods vai pat mūža ieslodzījums.



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais