Valsts prezidents var atgriezties rezidencē

GREZNUMS. Ugunsgrēkā 2013. gada 21. jūnija naktī visvairāk tika izpostītas pils Baltā un Svētku zāle. Tagad vienu no reprezentatīvākajām Rīgas pils telpām – Balto zāli – nevar ne pazīt. Jau daudzus gadus pirms restaurācijas tā bija bēdīgā stāvoklī un bīstama apmeklētājiem plaisu un krītošā apmetuma dēļ © F64

Rīgas pils pilnīga atjaunošana vēl ne tuvu nav pabeigta, bet Valsts prezidenta un viņa kancelejas darba telpas ir restaurētas un rekonstruētas. Pats prezidents gan savā pastāvīgajā oficiālajā rezidencē varētu atgriezties tikai nākamā gada pavasarī, jo pārcelšanās no pagaidu mājvietas Melngalvju namā nav vienas dienas darbs.

Valsts prezidents, tolaik Andris Bērziņš, 2012. gadā uz remonta laiku no pastāvīgās rezidences Rīgas pilī pārcēlās uz pagaidu mītni Melngalvju namā. Rīgas pilī ir pabeigta darbu pirmā kārta tā sauktajā jaunajā daļā, vēl jāatjauno arī senākā daļa, kurā atradās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Muzejs cer pilī atgriezties 2018. gadā, kad svinēsim Latvijas simtgadi.

Rīgas pils telpu atjaunošana ir pašmāju meistaru darbs, bet viņiem piepalīdzēja vairāki ārvalstu eksperti. Baltajā zālē Vācijas meistari attīrīja sienas un gaisu no baktērijām un sāļiem, bet itāļu restauratore Alma Ortolana piedalījās Anša Cīruļa griestu un sienu gleznojuma atjaunošanā Sūtņu zālē. Kopumā Rīgas pils rekonstrukcijā un restaurācijā tika nodarbināti vidēji 250 strādnieki, bet ap 60–70 restauratori strādāja dažādās darbnīcās. Pilī daudzas mēbeles un interjera detaļas ir kopijas, kas tikušas arī mazliet modernizētas. Piemēram, nedaudz mainīts krāsas tonis, taču ikviena atkāpe ir saskaņota ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem.



Svarīgākais