AIZKUSTINOŠS STĀSTS par bezpajumtnieku Jāzepu un viņa uzticamo suni

Visādas svētku labdarības uzplūdos cilvēki nekādā ziņā nedrīkst aizmirst atbildīgi adoptēt kādu patversmes dzīvnieku, bet tiem, kurus paņemt mājās nevar, jānodrošina tie vislabākie apstākļi patversmē. Lielākā Latvijā – Rīgas pilsētas – dzīvnieku patversme Ulubele Ziemassvētkos ļaudīm sniedz iespēju palīdzēt četrkājainajiem draugiem. Un, kā izrādās, ne tikai viņiem.

Nu jau kādu laiku Ulubelē mīt Jāzeponkulis. No diviem jūras konteineriem izgatavotā mājiņā, ko dzīvošanai tīkamu un glītu padarījuši Rīgas Amatniecības vidusskolas puikas. Nē, Ulubele nav mainījusi savu darbības profilu, un bez pajumtes palikušais sirmais vīrs pārējo aprūpējamo vidū te arī turpmāk būs vienīgais izņēmums. Mājvietu viņam nopelnījusi uzticamā suņumeitene Reksa. «Ļoti gudrs suns,» novērtē patversmes vadītāja Ilze Džonsone.

80 gadu vecā bezpajumtnieka Jāzepa un viņa Reksas stāsts ir skaudrs. Kamēr saimnieks ticis slimnīcā, nīgri kaimiņi vientuļo suni aizgādājuši nost no acīm – atdevuši prom uz laukiem. Tā nu vecais vīrs, bēdu sagrauzts, klīdis pa pilsētu. Taujājis visiem par savu suni, un labi cilvēki palīdzēja. Iesaistījās Ulubele, pieaicināja policiju. Pēdas sunim drīz vien sadzina, un abi draugi galu galā atkal satikās. Dzīvnieku kopējs Kristaps Sardiko stāsta, ka tas visiem bijis neaizmirstams brīdis. Suns burtiski gājis pa gaisu no laimes. Vaktējis katru saimnieka soli, nolasījis no acīm katru vēlmi un arī tagad burtiski neatkāpjas no viņa. Tā abiem ir labāk. Protams, nevienā sociālajā namā veco bezpajumtnieku ar suni pretī neņēma. Tā nu viņi abi palikuši dzīvot Ulubelē. Jāzeponkulis pa laikam uzvāra kucēniem putras. Pa laikam – brūvē alvejas un medus uzlējumu paša veselībai. Bet Ulubeles komanda rūpējas par abiem. Un vēl apmēram 370 citām dzīves nesaudzētām radībām.

Te nevienu nenoraksta tāpēc, ka viņš ir vecs, slims, neglīts vai vienkārši nevajadzīgs. Ne suni, ne kaķi. Pašvaldība apmaksā pirmās 14 uzturēšanās dienas. Bet viņi te var nodzīvot arī gadiem, līdz sagaida savu īsto cilvēku vai dodas uz labākiem medību laukiem. Kristaps stāsta – ir dienas, kad pie jauna saimnieka tiek desmit dzīvnieku, ir tādas, kad neviens.

Iztaigājot Ulubeles plašo saimniecību, redzams, ka pēdējā gada laikā te paveikts ļoti daudz, taču patversmei netrūkst dažādu vajadzību un tās spēj apmierināt pat visdāsnāko vēlmi iesaistīties un palīdzēt. Ulubele novērtē visu veidu palīdzību – gan naudā, gan graudā sniegtu.

Voljēru, kuros suņiem brīvi dzīvoties, te ir daudz, taču vajadzīgi vēl – lai arī pārdesmit pēdējie pie ķēdes dzīvojošie suņi varētu tikt no tās vaļā. Ķēde jebkuram bojā raksturu un dzīves kvalitāti.

Arī apgaismojuma Ulubelē ir par maz. Iestājoties krēslai, kopēji slēdz iekšā pieres lampiņas.

Vēl viens liels un naudas ietilpīgs projekts, kas iecerēts Ulubelē, ir kanalizācijas un ūdensvada pārbūve. Pašlaik ūdens ir dzelžains, turklāt līdz voljēriem vedams.

Un vēl jau ir arī vesela rinda ikdienišķu vajadzību – barība ik dienu ap 100 kilogramiem, kurināmais – siltumam, kas kaķiem tik ļoti patīk, cementējošās smiltiņas tualetei, tad vēl rotaļlietas, kaklasiksnas, pavadas.

Dzīvnieku kopējiem savukārt derētu profesionāla garderobe, jo daudzie nagi un nadziņi parastu apģērbu ļoti ātri pārvērš skrandās. Bet Jāzeponkulim vajadzīgas brilles un, kā konstatēja Neatkarīgā, arī dzirdes aparāts nekaitētu.

Protams, saskaitot visas vajadzības kopā, sanāk gana liela summa – vairāki desmiti tūkstošu. Taču vienīgā alternatīva šai naudai ir katram sunim un kaķim savas mājas, bet tā nekad nebūs. Kaut vai tāpēc, ka arī cilvēks mēdz nomirt, un tad viņa labākais draugs jāaprūpē kādam citam. Dzīvnieku patversme sniedz iespēju satikties.

UZZIŅAI

Palīdzēt Ulubeles iemītniekiem finansiāli iespējams:

• portālā Ziedot.lv – Ulubeles projektam Izdari sirds darbu

• zvanot uz ziedojumu tālruni 90006083 (1 zvans = EUR 1,42)

• pārskaitot līdzekļus uz Ulubeles kontu:

Biedrība «Dzīvnieku pansija Ulubele»

PVN Reģ. Nr. LV 40008095993

AS Swedbank, Swift: HABA LV 22

Konts: LVL: LV38HABA0551011767179