Rīgu ieliek dzelzceļa gredzenā

Ar lentes pārgriešanu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa (no labās), LDz viceprezidents Aivars Strakšas, būvfirmas BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva un būvfirmas Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis apliecina aiz viņiem redzamās dzelzceļa stacijas Bolderāja 2 atklāšanu, bet lente bija novilkta starp stabiem ar jaunuzbūvētās dzelzceļa līnijas attēliem un norādēm uz Eiropas Savienības naudas izmantošanu © Arnis Kluinis

Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) nodevis ekspluatācijā staciju Bolderāja 2 ar deviņiem sliežu ceļiem apmēram 8,5 kilometru garumā un savienojošo sliežu ceļu uz Krievu salu.

Spilves pļavās izbūvēta varena dzelzceļa un autoceļu, kā arī ūdens novadīšanas un sakaru sistēma. Ieguldīt tās izveidē pavisam 41 miljonu eiro (30 miljonus uzdāvināja Eiropas Savienība, 11 miljonus savāca LDz) bija neizbēgami sakarā ar vēl lielākajiem 134 miljonu eiro ieguldījumiem jaunas dziļūdens piestātnes izbūvēšanā Krievu salā, uz kurieni ved jaunais sliežu ceļš. Tomēr arī šie ieguldījumi ir tikai izejas punkts tālākiem ieguldījumiem, bez kuriem līdzšinējie ieguldījumi sevi neattaisnos. Vismaz stividorkompānijām Riga Coal Terminal un Strek jāatrod kopā 170 miljoni eiro ar mērķi divu gadu laikā atvērt Krievu salā reāli strādājošu ostu, uz kurieni LDz vedīs kravas. Tālāk būtu iespējamas kaut miljardos eiro skaitāmas investīcijas, apbūvējot Spilves pļavas – tukšu teritoriju, kas tagad atrodas pārdesmit minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas centra. Kur vēl visā Eiropas Savienībā varētu kaut ko tādu atrast?

Vietējā mēroga neziņu par sliežu ceļa izmantošanu atklāj jautājums par pasažieru dzelzceļa satiksmes atjaunošanu starp Rīgas centru un Bolderāju. LDz prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas apliecināja sliežu izmantojamību pasažieru vilcieniem, taču to izmantošana ir jau cita valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens kompetencē. Savukārt šā uzņēmuma valdes loceklis Māris Bremze skaidroja, ka pilda valsts pasūtījumus, kurus dod vēl cita valsts uzņēmuma statusā esošā Autotransporta direkcija. Tās vara savukārt ja ne beidzas, tad tiek nopietni ierobežota jebkurā pašvaldībā un visvairāk jau Rīgā, kas rūpīgi strādā pie patstāvīga varas centra tēla uzturēšanas. Vienoties par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme tagadējo pasažieru novirzīšanu uz dzelzceļu nozīmē apmēram to pašu, ko Rīgā valdošās partijas Saskaņa iekļaušana valsts valdībā. Tas nav neiespējami, bet ir neparedzami.

Krievu salas ostas atvēršana nozīmē, ka tai vajadzīgās kravas turpmāk tiks virzītas cauri Centrālajai dzelzceļa stacijai un vispār pilsētas centram pretēji lozungam, ka Krievu salas osta un visi ar to saistītie darbi domāti pilsētas centra atslogošanai. Lozunga reālā izpilde nozīmē to, ka no centra uz nomali patiešām tiek aizvirzīta ogļu pārkraušana no dzelzceļa vagoniem kuģos, kas tagad rada ogļu putekļu mākoņus ap Andrejsalu un Eksportostu. Ogļu pārvadāšana vien tādus putekļus gaisā nesaceļ, un Krievu salā tie būs mazāk traucējoši, t.i., traucējoši mazākam cilvēku skaitam. Paliek atklāti jautājumi par ogļu plūsmas saglabāšanos vispār un saglabāšanos tādā apjomā, lai atmaksātos uzstādīt noslēgtas ogļu pārkraušanas iekārtas, kādas funkcionē Ventspils ostā. Ostas ierīkošana Krievu salā pietuvina kravas jūrai, kam vajadzētu celt Rīgas brīvostas konkurētspēju.

Ogļu un citu kravu maršruta maiņai Rīgā sekos automašīnu plūsmas atbloķēšana pie vienām un nobloķēšana pie citām vienlīmeņa sliežu pārbrauktuvēm, kuru lietotāji prasīs divlīmeņu krustojumu izbūvi. Labākajā gadījumā daļu no šīm prasībām izdosies apmierināt saistībā ar Rail Baltica trases vilkšanu cauri Rīgai, kas ir atkal nākamais ieguvumu un risku kamols.