Šodien Rīgā, Ķīpsalas izstāžu zālē, ar aptuveni 50 minūšu nokavēšanos tika atklāta pirmā tiesas sēde tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kas ir apjomīgākā pēdējos gados Latvijas tiesās izskatītā krimināllieta.
Kavēšanās, visticamāk, bija saistīta ar nepieciešamajām formalitātēm, jo lietas dalībniekiem vajadzēja reģistrēties, tādēļ uz laiku veidojās lielas rindas.
Cietušo pārstāvis advokāts Aldis Gobzems pirms tiesas sēdes pauda, ka kopumā sēdes organizatoriskā puse ir tuvu perfektai - kavēšanās esot loģiska, jo jāpārbauda pilnvaras.
Kā novēroja LETA, uz lietas izskatīšanu jau laikus bija ieradušies prokurori un apsūdzēto aizstāvji, kā arī liela daļa cietušo pārstāvju. Apsūdzību uztur trīs prokurori, bet apsūdzētos ieradušies pārstāvēt 16 advokāti. Kopumā Ķīpsalas izstāžu hallē sapulcējušies krietni virs 100 cilvēkiem - gan procesa dalībnieki, gan žurnālisti un citi interesenti, taču visas iekārtotās sēdvietas nav aizņemtas.
Zālē kārtību nodrošina policija, tuvumā uzturas arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Īsi pēc tam, kad tiesa ienāca zālē, tā aicināja klātesošos izslēgt videokameras, līdz tiks izlemts jautājums, vai procesa dalībnieki neiebilst pret filmēšanu. Tā kā procesa dalībnieki pret filmēšanu neiebilda, tiesa atļāva to darīt.
Tiesas process tiek tulkots arī krievu valodā.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien Ķīpsalas izstāžu hallē sāk iztiesāt vērienīgo Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.
Krimināllieta tika ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, kā rezultātā tas iegruva.
Vēl pirms sākt skatīt šo lietu, no krimināllietas izskatīšanas vēlējās atstatīties tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne. Kā aģentūrai LETA toreiz paskaidroja tiesā, ievērojot to, ka tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona lēmumos par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas nav norādīti Kriminālprocesa likumā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesas priekšsēdētāja Treija atzina viņu atteikšanos par nepamatotu un uzdeva turpināt veikt kriminālprocesu.
Lai noskaidrotu, vai tiesnešu lēmumos par sevis atstatīšanu norādītie apstākļi procesā iesaistītajām personām rada pamatotas šaubas par tiesnešu spēju objektīvi izspriest lietu, abiem tiesnešiem šie apstākļi jādara zināmi procesa dalībniekiem tiesas sēdē, lai viņi varētu lemt par noraidījuma pieteikšanu tiesnesim.
Treija iepriekš Latvijas Televīzijai skaidroja, ka Ernstsons lūdzis sevi atstatīt no krimināllietas skatīšanas, jo lietā apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks ir viņa bijušais kolēģis. Tiesnesis Ernstsons arī pazīst cietušo Skadmaņu ģimeni un uztur ar Zvejsalnieku un Skadmaņiem virtuālu draudzību sociālajā vietnē "Facebook". Savukārt tiesnese Zemitāne lūgusi sevi atstatīt no lietas skatīšanas tādēļ, ka bijusi labi pazīstama ar traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti, raksta "lsm.lv".
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu paredzēts skatīt koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Bija paredzēts, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs būs Ernstsons un ar viņu kopā lietu skatīs arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane, bet rezerves tiesnese būs Elīna Leitāne.