78% klientu atzinīgi vērtē Rīgas satiksmes pakalpojumu kvalitāti

Savu klientu aptauju Rīgas satiksme, piesaistot profesionālus pētījumu veicējus (šoreiz – Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS), veic divos gados reizi. Kā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens (pa labi), aptaujas rezultāti sniedz priekšstatu, kāds uzņēmums izskatās klientu acīs, un ļauj saprast, kurus tā darbības aspektus sabiedrība vērtē atzinīgi, bet kur vēl vajadzīgi pilnveidojumi © F64

Lielākais vairums Rīgas satiksmes (RS) klientu sabiedriskā transporta pieejamību Rīgas ielās un pakalpojuma kvalitāti vērtē atzinīgi – attiecīgi 80% un 78% respondentu. Turklāt, izvērtējot rādītājus vairāku gadu griezumā, apmierināto iedzīvotāju kļūst vairāk, piemēram, 2007. gadā pozitīvi pieejamības faktoru vērtēja 75% klientu, kvalitāti – 59%.

Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens norāda, ka uzņēmums turpinās gādāt, lai klientiem būtu pēc iespējas patīkamāki braucieni – tiks turpināts modernizēt spēkratu parku, aktīvāk domāts, lai pārvietošanās ar sabiedrisko transportu būtu vēl ērtāka cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, kā arī uzmanība tiks vērsta uz darbinieku izglītošanu par augstāku klientu apkalpošanas kultūru.

Savu klientu – sabiedriskā transporta pasažieru un autostāvvietu lietotāju – aptauju RS, piesaistot profesionālus pētījumu veicējus (šoreiz – Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS), veic divos gados reizi. Kā skaidro L. Bemhens, aptaujas rezultāti sniedz priekšstatu, kāds uzņēmums izskatās klientu acīs, un ļauj saprast, kurus tā darbības aspektus sabiedrība vērtē atzinīgi, bet kur vēl vajadzīgi pilnveidojumi.

Autobuss – populārākais transports

Aptauja tika veikta laikā no šā gada septembra līdz oktobra sākumam. Analizējot jaunākos aptauju datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka autobuss ir populārākais sabiedriskā transporta līdzeklis – ar to katru vai gandrīz katru darba dienu pārvietojas 23% pasažieru. Tomēr, vērtējot braukšanas paradumus vairāku gadu amplitūdā, autobusus un trolejbusus kā pārvietošanās līdzekli katru darba dienu šogad izmanto retāk nekā, piemēram, 2013. gadā. Tramvaju izmantošanas biežums nav mainījies, bet pieaugusi privātā transporta lietošana.

Visvairāk – 44% – respondentu stāsta, ka vidēji darba dienā pārvietošanās ar sabiedrisko transportu viņiem aizņem no 30 minūtēm līdz vienai stundai, 27% brauc līdz divām stundām, bet 18% – maksimums pusstundu. Savukārt 3/4 aptaujāto norādījuši, ka līdz vēlamajam galapunktam viņi var aizbraukt bez pārsēšanās. «Divu gadu laikā šādas atbildes sniedzēju skaits pieaudzis par trīs procentpunktiem – tātad arvien vairāk pasažieru var nokļūt izvēlētajā galapunktā bez pārsēšanās,» teic A. Kaktiņš. Aptaujas dati liecina, ka vidēji, lai aizietu līdz tuvākajai pieturvietai, cilvēkam vajadzīgas sešas minūtes. Arī iepriekšējo gadu aptaujas uzrādījušas šo pašu laika sprīdi.

Apmierinātība augsta

Lūgti sniegt savu atzinumu par dažādiem ar sabiedrisko transportu saistītiem aspektiem, gandrīz visi norādītie kritēriji tika vērtēti ļoti labi vai labi. Piemēram, 89% ir pilnībā apmierināti vai drīzāk apmierināti ar informācijas pieejamību par sabiedriskā transporta kustības grafikiem, 80% nav pretenziju pret maršrutu plānojumu, 79% ir apmierināti ar tīrību sabiedriskajā transportā. Lielākais vairākums atzinīgi vērtē arī etalonu klāstu, iegādes iespējas, komforta līmeni sabiedriskajā transportā (ērtas sēdvietas, viegli iekāpt, izkāpt).

Pozitīvi tiek vērtēta arī RS Klientu apkalpošanas centru un informatīvā tālruņa darbība – attiecīgi atzinību izteikuši 88% un 86% aptaujāto. Ļoti augsta apmierinātība ir saistīta ar sazināšanos ar RS, izmantojot epastu un sociālos tīklus.

Bet maksas autostāvvietu pieejamība šogad tiek novērtēta 10 ballu skalā ar 5,7. «2013. gadā vērtējums bija 6,1. Šī nelielā vērtējuma samazināšanās nav pārsteigums, jo, pieaugot privāto automašīnu skaitam, nav tik viegli atrast brīvu vietu to novietošanai,» komentē A. Kaktiņš. Arvien vairāk respondentu par ļoti ērtu veidu, kā samaksāt par autostāvvietu, norāda norēķinu, izmantojot SMS. Ja, piemēram, 2011. gadā šādi domāja 35% cilvēku, tad šogad jau 48%.

Nepatīk biļešu cena

Vislielāko kritiku izpelnījies principā viens kritērijs – biļešu cena: to nopēluši 86% respondentu.

«Šis gads bija atšķirīgs no iepriekšējiem, jo gada sākumā notika tarifu maiņa gan sabiedriskajā transportā, gan autostāvvietās. Protams, cenu izmaiņas radīja ažiotāžu, taču pasažieru struktūras izvērtējums liecina, ka pusi sabiedriskā transporta ikdienas lietotāju tarifu maiņa nemaz neskāra. Rīgas dome konsekventi realizē savu izvirzīto mērķi veicināt sabiedriskā transporta pievilcību, un arī šogad palielinājās to pasažieru skaits, kam piešķirti 100% vai daļēji braukšanas maksas atvieglojumi,» informē RS valdes priekšsēdētājs. Proti, ja 2014. gadā bez maksas sabiedrisko transportu bija tiesīgi izmantot 45% pasažieru, tad 2015. gadā – 49%. Bet daļēji atvieglojumi pērn bija piešķirti 10% pasažieru, šogad – 15%. Bet pa pilnu maksu pirms gada brauca 45% sabiedriskā transporta lietotāju, šogad – 36%. Vislielāko cenu sadārdzinājumu izjuta tie, kas sabiedrisko transportu izmanto neregulāri un iegādājas etalonu noteiktam braucienu skaitam. L. Bemhens norāda, ka Rīgas sabiedriskā transporta biļešu politika sakārtota pēc principa – jo vairāk pasažieris brauc, jo mazāk maksā.

Aptauja iezīmē arī vairākas nevēlamas situācijas, ar kurām pasažieriem nākas sastapties gana bieži. Piemēram, katrs otrais norāda, ka gadā vismaz četras reizes ir nācies braukt transportā kopā ar citiem cilvēkiem, kas bijuši netīrā vai smakojošā apģērbā. 53% uzsver, ka nereti jābrauc pārpildītā transportā, 29% – starp pasažieriem ir cilvēki, kas traucē parējos, katrs piektais ir pamanījis agresīvi braucošus sabiedriskā transporta šoferus.

Bet kopumā cilvēku priekšstati par RS ir atzinīgi, piemēram, 77% ir pārliecināti, ka uzņēmums nemitīgi attīstās, 73% uzskata, ka RS ir mūsdienīgs un moderns uzņēmums, 65% domā, ka RS turpina uzlabot klientu apkalpošanas kultūru.



Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais