Restaurētajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkā no 12. līdz 16.decembrim notiks atvērto durvju dienas, kuru laikā ikviens interesents varēs iepazīties ar muzejā paveiktajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, bet apmeklētājiem muzejs jau ar ekspozīcijām durvis vērs 2016.gada 4.maijā, žurnālistiem pastāstīja LNMM direktore Māra Lāce.
Jau vēstīts, ka ēkā noslēgušies rekonstrukcijas un restaurācijas darbi un LNMM ēka šodien oficiāli ir nodota ekspluatācijā. Ēkas kopējā platība ir 8396 kvadrātmetri, bet laukums tās teritorijā ir 2500 kvadrātmetrus plašs.
LNMM atvēršana apmeklētājiem plānota 2016.gada 4.maijā. Muzejs plāno sākt pakāpenisku pārvākšanos uz jaunajām telpām 2016.gada sākumā. Uz jaunajām krātuvēm tiks pārvesti ap 40 000 mākslas darbu.
Kā preses konferencē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), LNNM ēka savulaik tika veidota, respektējot Eiropas mākslas muzeju tendences, šādi jau iezīmējot Rīgu kā potenciālu Eiropas kultūras galvaspilsētu. "Gatavojot valsts simtgades svinību programmu, ar drošu sajūtu varēsim strādāt pie izstādēm, kas rādīs nacionālās mākslas mantojumu. Jau plānoti dažādi projekti - kādi, lai paliek intrigai," sacīja ministre. Viņa izteica gandarījumu par veiksmīgo Rīgas domes un valsts sektora sadarbību šajā projektā.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzsvēra, ka ēka bez remonta nokalpojusi 107 gadus un aicināja klātesošos veltīt laiku un apskatīt "katru stūrīti", lai saprastu, cik daudz darba ēkas atjaunošanā ieguldīts. Arī viņš izteica gandarījumu par veiksmīgo valsts un pašvaldības sadarbību.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) atgādināja, ka par nepieciešamību restaurēt LNMM ēku puses sāka runāt jau 2000.gadā, un nu darbi jau ir paveikti. "Tas bija vissarežģītākais pieredzētais objekts no finansējuma piesaistes līdz pat tehniskajiem risinājumiem. Sarežģījumu dēļ būvdarbi gandrīz tika apturēti, 2013.gada 23.novembrī notika Zolitūdes traģēdija, kas tāpat iespaidoja būvdarbu procesu. Būvnieki izturēja, pateicība viņiem," pauda Burovs, vislielāko paldies izsakot muzeja direktorei Lācei.
SIA "Re&Re" ģenerāldirektors Didzis Putniņš pastāstīja, ka būvnieki šodienu gaidījuši ar lielu nepacietību. "Strādājām dienu un nakti, lai paspētu laikā, kā tika apsolīts pasūtītājiem. Šodien plkst.11.50 objekts tika pieņemts ekspluatācijā. Mums šis objekts ir ar milzīgu pievienoto vērtību - to gribam dēvēt par mazo Luvru vai Ermitāžu. Objekta izbūve bija sarežģīta, pēc Zolitūdes traģēdijas bija jāsavāc gribasspēks un emocionāli jāpārvar notikušais," piedzīvotajā dalījās Putniņš.
Muzeja direktore uzsvēra, ka LNMM ēka telpu paplašināšanu gaidījusi ļoti ilgi. "1929.gadā toreizējais LNMM direktors Vilhelms Purvītis rakstīja pilsētas vadībai, ka muzejam ļoti, ļoti nepieciešama paplašināšana, jo mākslas darbu kolekcijas kļuvušas lielākas. 1929.gadā viņam nekas neizdevās, pēc laika atkal rakstīja pilsētas vadībai, ka nu jau katastrofāli nepieciešama telpu paplašināšana. 1938.gadā Rīgas dome lēma, ka tas ir pārāk sarežģīti - ēku nerestaurēs. Tad pienāca 2010.gads, kad Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja meta konkursu. Šodien jūtu, ka mēs, muzejnieki, esam atgriezušies mājās - tā ir ārkārtīgi laba sajūta. Process bija ļoti sarežģīts, tāpēc gribu izteikt ārkārtīgi lielu pateicību domes Īpašuma departamentam par projekta vadību," sacīja Lāce.
Biroja "Processoffice" arhitekts, projekta autors Vitauts Biekša pauda gandarījumu, ka viņa projektētā ēka tiks dāvināta rīdziniekiem.
Ir veikta oriģinālās arhitekta Vilhelma Neimaņa ēkas restaurācija ar jaunām izstāžu telpām bēniņos un kupola telpā. Ēkas pirmais stāvs pārplānots konferenču zāles, kafejnīcas, bērnu izglītības telpu un administrācijas biroju vajadzībām. Jaunajā piebūvē atrodas trīs izstāžu zāles, mākslas krātuves, restaurācijas darbnīcas, palīgtelpas un tehniskās telpas.
Vēsturiskajā ēkā ir palielināts izstāžu apjoms, bēniņu telpā un kupolā izveidojot izstāžu zāles 598 kvadrātmetru platībā. Lai bēniņu telpas būtu gaišas, tika izveidots stikla jumts ar virsgaismām. Uz ēkas jumta ir izveidotas terases. Ir izbūvētas metāla evakuācijas kāpnes no trešā uz kupola stāvu, kā arī izbūvētas papildus kāpnes ar misiņa apdari, apvienojot pirmo un otro stāvu.
Ar jaunizbūvēto pasažieru liftu ēkā var pārvietoties no puspagraba stāva līdz jaunizveidotām jumta terasēm - ēka nu ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ēkā izbūvētas konferenču, kafejnīcas telpas, bērnu istaba un suvenīru veikals.
Jaunajā ēkā izbūvētais apakšzemes apjoms ir 3545 kvadrātmetrus plašs - no tiem izstāžu zāles kopā aizņem 777 kvadrātmetrus platības, bet lielā apakšzemes zāle - 583 kvadrātmetrus. Otrā stāva grīda atrodas 8,6 metrus zem zemes. Apakšzemes apjomā atradīsies arī muzeja arhīvs un glabātuves.
Nojaukto muzeja teritorijā tualešu vietā uzbūvētas jaunas, ar invalīdu pacēlāju aprīkotas sabiedriskās tualetes. Apkārtējā teritorija ir apgaismota un labiekārtota. Izveidots ar misiņu apdarināts stiklotais ātrijs.
Darbu kopējās izmaksas ir 29,8 miljoni eiro, no kuriem 16,8 miljoni eiro ir Rīgas domes finansējums, bet 13 miljonu eiro finansējums piesaistīts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Visas summas norādītas, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments, būvprojekta autors ir Lietuvas arhitektu birojs "Processoffice", savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veica būvfirma "Re&Re". Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA "Re&Re" tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.
Jau ziņots, ka sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, taču kļuva zināms, ka tie ieilgs apmēram par pusgadu.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta ir kalpojis jau 107 gadus kopš tā atvēršanas dienas 1905.gada 16.septembrī.