Rīgas pašvaldībā šodien izskanējušais priekšlikums par taksometru firmu skaita samazināšanu būtu atbalstāms, aģentūrai LETA atzina Latvijas Vieglo taksometru nozares darba devēju organizācijas (LVTNDDO) priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Ignatjevs.
"Ideja par taksometru firmu skaita samazināšanu līdz desmit uzņēmumiem ir atbalstāma, jo būtu daudz vieglāk tās kontrolēt un situācija būtu caurspīdīgāka," sacīja Ignatjevs.
Asociācijas pārstāvis atzinīgi vērtē šodien sasaukto ārkārtas prezidija sēdi, jo tā parādījusi stingru nostāju no pašvaldības puses, kaut gan konkrēti lēmumi neesot pieņemti. "Nemaz nevajag uzreiz veikt izmaiņas likumos, ir jāparāda pietiekami stingra nostāja, un kompānijas pašas sāks organizēties un ieviest kārtību," norādīja Ignatjevs.
Taksometru tirgus regulēšanai Rīgas pašvaldība lūgs veikt izmaiņas likumos, šodien vienojās Rīgas domes prezidija deputāti.
Divu nedēļu laikā atbildīgajām komitejām un komisijām būs jāsagatavo priekšlikumi, bet pēc tam divu nedēļu laikā plānots šos priekšlikumus izvērtēt un iesniegt valdībai.
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) norādīja, ka vajadzēs ieviest taksometru kvotas un vadītāju sertificēšanu, kā arī jāizstrādā citi taksometru tirgus regulēšanas pasākumi. "Vecā sistēma ir sapuvusi un tiks izmainīta. Godīgie taksometru vadītāji varēs strādāt, bet nebūs vietas īlenu, "lomiku" un laužņu lietotājiem," solīja vicemērs.
"Situācija, ka Rīgā ir 70-80 taksometru kompānijas, nav normāla, jo tās neviens nevar izkontrolēt. Rīgā jāpaliek 5-10 taksometru kompānijām, daudzām būs jāapvienojas," sacīja Šlesers.
Šodien tika sasaukta Rīgas domes prezidija ārkārtas sēde, lai lemtu par iespējām apturēt "taksometru karus" galvaspilsētā. Uz sēdi bija ieradušies gan daudzu taksometru firmu vadītāji, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Sēdē valdīja emocionāla gaisotne, izskanēja vairāki taksometru vadītājiem un firmām veltīti pārmetumi. Kritizēti tika arī policijas pārstāvji, kuriem tika pārmesta bezdarbība un formāla likumu ievērošana.
No taksometru firmu pārstāvjiem uzstāties sēdes vadītājs Šlesers ļāva tikai SIA "Baltic Taxi" līdzīpašniekam Bertoltam Flikam, kurš savā runā norādīja, ka pēdējo dienu laikā notikušais esot krimināla rakstura, tādēļ runāt tikai par iespējamu licenču atņemšanu neesot pareizi.
Fliks uzsvēra, ka viņš neplāno vienoties ar "bandītiem" un dalīt kaut kādas teritorijas, vainoja policiju, ka tā nesākot kriminālprocesus par pasažieru krāpšanu taksometros un piesedzot bandītus, kā arī pamanījās pareklamēt savu uzņēmumu.
Policijas pārstāvji gan norādīja, ka nekāda bandītu piesegšana nenotiek un kriminālprocesi tiek sākti pēc iedzīvotāju iesnieguma saņemšanas.
Prezidija atbalstu guva partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) deputāta un Katastrofu medicīnas centra direktora Mārtiņa Šica ierosinājums, ka vajadzētu mazināt birokrātiju saistībā ar iesniegumu izskatīšanu par apkrāpšanas gadījumiem un tamlīdzīgiem nodarījumiem.
"Kāpēc daudzi iedzīvotāji neraksta iesniegumus par to, ka ir apkrāpti? Tāpēc, ka pēc tam viņus vazās pa tiesām, jāķēpājas ar papīriem, būs jākavē darbs, un galu galā viņi paši vēl var tikt atzīti par vainīgiem," sacīja Šics, piebilstot, ka šo procesu vajadzētu vienkāršot un iedzīvotājos palielināt uzticību pret varas iestādēm.
Šim viedoklim pievienojās Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC), norādot, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji un tūristi par pārkāpumiem baidās ziņot varas iestādēm.
Vairāki runātāji uzsvēra, ka jau vistuvākajā laikā vajadzētu ieviest jaunus kritērijus taksometru firmu licencēšanā. Tika arī atzīts, ka pašreizējie likumi pašvaldībai "sasējuši rokas" un neļauj atteikt licenču izsniegšanu.
Šleseru, kurš nemitīgi norādīja, ka jārīkojas "tūlīt un tagad", vairākas reizes atvēsināja pieredzējušais domnieks Sergejs Dolgopolovs (SC), norādot, ka izmaiņas likumos nevar tikt veiktas ātri.
"Jānoskaidro, kādi normatīvie akti jāmaina. Turklāt mēs nedrīkstam ierobežot tirgu, mums tas ir jāregulē," skaidroja Dolgopolovs.
Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Zaharovs (SC) norādīja, ka Satiksmes departaments jau kopš 2004.gada valdībā iesniedzis daudzus priekšlikumus izmaiņām likumos, kas regulētu taksometru nozari, bet tie visi noraidīti.
PS frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atzīmēja, ka visiem esot zināms, kas šo priekšlikumu noraidīšanas laikā bijis satiksmes ministrs. Pēc tam Šlesers neizrādīja vēlēšanos uzklausīt Satiksmes departamenta pārstāvju informāciju par iepriekš padarīto un norādīja, ka "jādomā, ko darīt tālāk".
Pēc stundu garām diskusijām prezidija locekļi vienojās, ka mēneša laikā jāsagatavo un jāakceptē priekšlikumi izmaiņām likumos un jālūdz tos izskatīt valdībā un Saeimā.
LETA jau ziņoja, naktī uz trešdienu, 2.septembri, noticis pirmais incidents, kura laikā SIA "Rīgas Transporta sabiedrība" (baltās "Toyota") taksometru vadītāji - trīs vīrieši - uzbruka vienai sievietei, "Baltic Taxi" taksometra vadītājai, ielencot automašīnu, pārdurot riepu, sabojājot durvis.
Savukārt naktī uz ceturtdienu noticis vēl viens uzbrukums, kura laikā neidentificēts ļaundaris šāvis uz jaunās taksometru pakalpojumu kompānijas "Baltic Taxi" automašīnu.
Par abiem gadījumiem sākti kriminālprocesi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējie taksometru kari Rīgā notika pirms desmit gadiem, no 1998. līdz 2000.gadam.
Saistībā ar konkurences cīņu notika uzbrukumi taksometru firmu "Rīga Taxi" un "Bona M" automašīnām, tādēļ policijā tika ierosināti vairāki kriminālprocesi.
Abu taksometru firmu automašīnas tika dauzītas, kā arī dedzinātas. Gandrīz visos šajos gadījumos nozieguma raksturs bija identisks - automašīnā iesēdās pasažieris, bet, sasniedzot izvēlēto gala mērķi, parādījās citas personas, kas ar dažādiem priekšmetiem taksometrus dauzīja.