Strīdas par iebraukšanu Vecrīgā

© f64

Kaut arī notikušas daudzas darba grupas sēdes, Rīgas dome joprojām turpina meklēt labākos risinājumus satiksmes organizācijai vecpilsētā. Domē atzīst, ka pašreizējā kārtība, kad par iebraukšanu Vecrīgā nav jāmaksā, bet mašīnas iespējams novietot paaugstinātas maksas stāvvietās, ir neapmierinoša.

Tikmēr reāls kompromiss nav panākts. "Intereses, kas katram ir, viena otru izslēdz," atzīst pašvaldības projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis.

Pašlaik Vecrīgai nav atjaunots īpaša režīma zonas statuss, jo pret Rīgas domes piedāvāto risinājumu iebilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Vecrīgā jau tika izmēģināta gan elektroniskā kontroles sistēma, gan automašīnu numura zīmju elektroniskā atpazīšana, taču tagad tur ierīkotas 318 pašvaldības autostāvvietas par paaugstinātu maksu un noteikti citi ierobežojumi.

Vienā no darba grupas sēdēm tika ierosināts iebraukšanu Vecrīgā regulēt ar luksoforiem un videonovērošanas kamerām, iegremdējamiem stabiņiem un ātrumvaļņiem, neizmantojot iepriekš lietotās barjeras. Vecrīgas biedrības pārstāvis Aivars Krūklis Neatkarīgajai saka: "Kārtība, kad bija barjeras, bija laba!" Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš iebilst, norādot, ka ugunsdzēsējiem pēc iespējas ātrāk jānokļūst nelaimes vietā "bez barjerām un stabiņiem, lai varam veikt savus pienākumus". Un, jo mazāk mašīnu uz šaurajām Vecrīgas ielām, jo labāk.

Darba grupa arī nolēma, ka jautājums par diferencētu iebraukšanas maksu būs risināms pēc tam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi, lai ieviestu īpašā režīma zonu Vecrīgā. A. Krūklis ir sašutis, jo viņam kā Vecrīgas iedzīvotājam par auto novietošanu pie mājas tagad jāmaksā 60 latu mēnesī. "Prasīt piecus, astoņus latus par stundu ir nenormāli! Dome gribēja kāst naudu," konstatē A. Krūklis. Rīdzinieks ierosina ierīkot speciālas stāvvietas tikai Vecrīgas iedzīvotājiem vai arī iekārtot autostāvvietu aiz Rīgas Tehniskās universitātes ēkas Daugavmalā. Tur vietas pietikšot 200 auto.

Preču piegādātājiem ir dažādi viedokļi. Viens no viņiem atzīst, ka pašreizējā sistēma Vecrīgā rada problēmas. "Piegādi drīkst veikt no pulksten sešiem līdz desmitiem. Mēs klientiem nevaram pateikt – nāciet uz darbu sešos! Reāli preces iespējams atvest ap astoņiem, bet tas nozīmē, ka daudzi paliek neapkalpoti," viņš stāsta. Šoferi par preču piegādi neatļautā laikā tiekot sodīti, kāds dabūjis maksāt 40 latu sodu un saņēmis trīs soda punktus. "Tas ir izmisums," saka komersants, "mums ir zaudējumi, dzīve nav uzlabojusies." Akciju sabiedrības Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure stāsta: "Salīdzinot ar iepriekšējo transporta kustības sistēmu Vecrīgā, Aldarim pieņemamāka ir esošā. Šobrīd varam vēl efektīvāk piegādāt produkciju saviem klientiem, jo piekļūšana tirdzniecības vietām kļuvusi vieglāka – Vecrīgā ir mazāk transportlīdzekļu. Būtu muļķīgi un dārgi atkal maksāt par iebraukšanas ierobežojošās sistēmas uzstādīšanu, pirms tam jau samaksājot par šo iekārtu demontāžu. Atkal neefektīvi tērēt nodokļu naudu?"

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais