Šogad tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga sākās vienlaikus ar Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienas svinībām – 18. novembrī.
Akcentējot patriotismu un valstiskuma sajūtu, pirms 80 gadiem atklātais Latvijas simbols – Brīvības piemineklis – šogad tiek īpaši izgaismots, un audiovizuālajā gaismu uzvedumā skan Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes dziesma Trīs zvaigznes. Sestdien, 21. novembrī, festivāla noslēguma dienā, plānots pirmais Staro Rīga skrējiens, kad jauni un pieredzējuši aktīva dzīvesveida atbalstītāji varēs izmēģināt spēkus dažādu garumu trasēs.
Staro Rīga skrējienā nūjotāji un skrējēji varēs izvēlēties 3,5 vai septiņu kilometru distances, bet šos kilometrus varēs arī nostaigāt rāmā gaitā, turklāt – aplūkojot pa ceļam esošos gaismas objektus. Starts skrējienam Pils laukumā tiks dots pulksten 20.30, bet no pulksten 18 būs iespēja saņemt dalībnieka numurus. Skrējiena trase vedīs pāri Vanšu tiltam un pa Ķīpsalu, kurā arī atradīsies vairāki gaismas un skaņas objekti. Skrējiena rīkotāji informē, ka balvas saņems nevis ātrākie, bet košākie un atraktīvākie dalībnieki. Pēc skrējiena tiek solīts veselīgs cienasts – putra. Informācija par skrējienu un reģistrācija tam atrodama tīmekļa vietnē www.starorigaskrejiens.lv.
Gaismas festivālā ar devīzi Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas un festivāla apmeklētājus priecēs arī ārvalstu mākslinieku veidotie darbi. Kā ierasts, gaismas festivālā ir ļoti daudz interesantu objektu, tāpēc Neatkarīgā piedāvā savu izlasi. Ar festivāla programmu, objektiem un karti var iepazīties interneta vietnē www.staroriga.lv.
Atgādinot, ka nākamgad svinēsim Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 25. gadadienu, laukumā pie Saeimas ēkas izveidots gaismas objekts Brīvības ceļš. Tajā Latvijas Republikas Saeima ar interaktīvas grāmatas palīdzību aicina iepazīt (vai atgādināt) Latvijas jaunāko laiku brīvības atgūšanas būtiskākos notikumus, bet uz AB dambja, dienai satumstot, var vērot iespaidīgu un simbolisku gaismu instalāciju Gaismu sauca…
Rīgas vecpilsētā allaž bijis visvairāk gaismas instalāciju (un ir arī šogad, piemēram, Horizonts brīvdabas atpūtas parkā Egle vai Bedre skvērā Pēterbaznīcas un Skārņu ielu krustojumā), bet šogad ir vērts pastaigāt pa Brīvības ielu, pa ceļam iegriežoties Esplanādē, kur uz strūklakas redzama 360 grādu video projekcija Mana valoda un skan Raimonda Tigula skaņdarbs, un Vērmanes dārzā, kur apskatāmi objekti Reflexio un Gaismu mākslinieka sākuma komplekts (tie Baltijas gaismas ķēdes ietvaros tiek demonstrēti Tallinā, Viļņā, Rīgā un Gdaņskā). Laukums pie Rīgas domes klientu apkalpošanas centra kļuvis par Zaļo zemi, bet stāvlaukumā Brīvības ielā 44 kā atgādinājums par latviskajām saknēm apskatāms gaismas objekts Pacel skatu uz austošo sauli. Video projekcijā izmantoti Vides filmu studijas kadri, skan Laimas Jansones, Arta Oruba un Andra Gruntes skaņdarbs Elektriskais gans, kā arī Riharda Valtera un Aismas Graumanes skaņdarbs Austošās saules dziesma.
Staro Rīga iesaistījusies arī Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca ar Dvēseles dziesmu. Uz dievnama fasādes tikai ar gaismu palīdzību iespējams ieraudzīt ēkas stāstu, skanot Ērika Ešenvalda un Anitas Kārkliņas skaņdarbam Dvēseles dziesma. Ja to vēlaties aplūkot šodien, tad ziniet: gaismas objekts nedarbosies dievkalpojuma laikā no pulksten 19 līdz 20.30.
Viens no neparastākajiem festivāla darbiem ir Piedzīvo ziemeļblāzmas brīnumu!, kas atrodas Berga bazāra iekšpagalmā. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā piedāvā piedzīvot norvēģu fotogrāfa Hjetila Skogli dokumentēto ziemeļblāzmas brīnumu, kas Ziemeļu tautām asociējas ar lapsas astes sagrieztām sniega vērpetēm, debesu vārtiem, karavīru nenogurstošajām cīņām vai dejojošām vecām meitām. Katru vakaru pulksten 19.30 un 20.30 video instalācijas laikā labākie Rīgas kori, spēlējot ūdens skaņotas glāzes, izpilda Ērika Ešenvalda pasaulslaveno kompozīciju Zvaigznes.