Rīga sastrēgst. Labāk nebūs
Sastrēgumi Rīgā nekļuva īpaši mazāki pat skolēnu brīvlaikā šoruden. Rīgas domes Satiksmes departamentā skaidro, ka automašīnu skaits sasniedzis pirmskrīzes līmeni un, protams, satiksmi ietekmē arī ielu remontdarbi. Tā kā auto tiek skaitīti tikai uz tiltiem, departamentā tomēr nevar pierādīt, ka mašīnu tiešām kļuvis vairāk.
Satiksmes eksperts Pauls Timrots aicina neļauties sajūtām un atgādina, ka patiesais rādītājs ir braucošas, nevis reģistrētas mašīnas. Savukārt Latvijas automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis sastrēgušajās ielās vaino remontdarbus un velojoslas. Arī silto rudeni. Iepriekš pat oktobrī uz ceļiem un ielām parādījās apledojums un daļa autovadītāju mašīnas nolika ziemas guļā, bet tagad turpina braukt.
Viņš saka – slēdzot un remontējot ielas, piemēram, Krišjāņa Barona ielu, uz paralēlajām ielām dubultojas mašīnu skaits. Eksperts nestrīdas par to, ka ielas un tilti būtu jāremontē, vien iebilst pret darbu secību – cik ielas un tiltus uzreiz remontēt, kurās pilsētas pusēs utt. Nevajadzētu pieļaut, kā tika izdarīts, ka K. Barona ielu atjauno un vienlaikus sašaurina braukšanas joslas Miera ielā (automašīnām neatļāva braukt pa tramvaja sliedēm). Varbūt vajadzēja to darīt citādi un Miera ielai pagaidām likt mieru, kamēr pabeidz remontu K. Barona ielā, noteic J. Zvirbulis.
«Centrā nevar nebūt sastrēgumu, ja vienlaikus remontē Barona un Avotu ielu,» uzreiz pasaka P. Timrots. Turklāt dažādi satiksmes ierobežojumi galvaspilsētā tiek noteikti ļoti bieži. Dažkārt iela satiksmei tiek slēgta tikai uz vienu dienu, bet ierobežojumi te vienā, te citā ielā arī izraisa, pēc sajūtām, tikpat kā nepārejošus korķus.
Sastrēgumu iemesls ir arī ielu caurlaides spēja. Iela spēj uzņemt noteiktu mašīnu skaitu, ja to ir vairāk, rodas transporta sablīvējums. J. Zvirbulis nav apmierināts ar velojoslu programmas ieviešanu Rīgā. «Tā sašaurināja mašīnu caurlaidību centrā. Lāčplēša ielā brauca divās joslās katrā virzienā. Elizabetes ielā tāpat, bet tagad ir mākslīgi sašaurināts,» viņš saka. «Ir tāds joks: ja gribat apstādināt satiksmi, lieciet visiem simtprocentīgi ievērot ceļu satiksmes noteikumus! Valdemāra ielā, pēc noteikumiem, var braukt tikai pa vienu joslu. Brauciet! Un redzēsim, kas notiks, cik ilgi brauksiet.» J. Zvirbulis piebilst, ka arī Vanšu tiltam pietrūkst 5–10 centimetru platumā, lai, pēc noteikumiem, uz tā varētu uzzīmēt trīs joslas. «Reāli tur jau stāv trīs rindas, un reāli 95 procentos gadījumu tur arī var braukt trīs joslās, ja vien blakus nenostājas divi autobusi.»
Sava daļa taisnības ir arī Satiksmes departamenta norādei uz auto skaita palielināšanos. Izmantojot šādu statistiku, var secināt, ka krīze Latvijā tiešām ir beigusies. Šogad jaunus automobiļus Latvijā iegādājušies par gandrīz 10 procentiem vairāk nekā pērn. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos jaunus automobiļus Latvijā pirka par 1000 jeb septiņiem procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu kopskaits bija vairāk nekā 60 000, kas ir vairāk nekā dažos iepriekšējos gados.
J. Zvirbulis un P. Timrots gan brīdina, ka reģistrētie auto ir ciparu ekvilibristika. Ne visi reģistrētie spēkrati piedalās satiksmē. P. Timrots piebilst, ka ģimenē var būt kaut četras mašīnas, tikai diez vai visas vienlaikus atradīsies uz ielas vai ceļa. «Ir mašīnas, kas izgājušas tehnisko apskati, vēl ir jāskatās, vai iegādāta obligātā apdrošināšana, tikai ar tām drīkst braukt,» norāda J. Zvirbulis un nosauc skaitļus. Uz šā gada 30. jūniju vieglo automašīnu skaits bija 671 000, no tām tehniskā kārtībā – 574 000, apdrošināšana iegādāta 613 000. Tās tad arī ir reāli braucošas. J. Zvirbulis atgādina, ka liels daudzums padomju laika mašīnu tikušas norakstītas. Eksperts uzskata, ka pirmskrīzes līmenis mašīnu skaita ziņā noteikti nav sasniegts. Piemēram, 2007. gadā Latvijā pārdeva 36 000 jaunu auto, tagad tikai 12 000–13 000.