AS Latvenergo ražotne TEC1 ir viens no Rīgai nozīmīgākajiem infrastruktūras objektiem. Tajā uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MW, bet siltuma jauda – 493 MW. Aizvadītajā gadā šeit saražotas 487 GWh elektroenerģijas un 945 GWh siltumenerģijas.
Vairāk par TEC1 nozīmi Rīgas dzīvē un Latvijas tautsaimniecībā stāsta AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis.
– Pastāstiet vairāk par to, kad un kāpēc Rīgā tika uzbūvēta TEC1?
– Šogad mēs atzīmējam 60 gadus, kopš ekspluatācijā nodota pirmā Rīgas termoelektrocentrāle, ko šodien pazīstam ar nosaukumu TEC1. Kā jau visas lielas būves, arī TEC1 tika būvēta vairākās kārtās – pirmā kārta ekspluatācijā nodota 1955. gadā. 1960. gadā koģenerācijas režīmā uzstādītā elektriskā jauda bija 125 MW, bet siltuma jauda – 400 MW. Maksimālā jauda TEC tika sasniegta 1970. gadā, kad TEC tika papildināta arī ar diviem ūdens sildāmajiem katliem, kas siltuma ražošanas jaudu palielināja līdz 604 MW.
Jāatzīmē, ka Rīgā tolaik darbojās termoelektrostacija Andrejsalā, bet Rīga strauji auga un ar esošajām jaudām vairs nepietika. Toreizējā Padomju Savienības elektrostaciju ministrija nolēma, ka Rīgā ir jāattīsta centralizētā siltumapgādes sistēma, papildus koģenerācijas režīmā saražojot arī elektrību. Toreizējās koģenerācijas staciju siltuma un elektrības ražošanas attiecības bija citas – šodien koģenerācijā mēs saražojam aptuveni vienādu siltuma un elektrības vienību daudzumu, bet tolaik tehnoloģijas deva iespēju saražot četras reizes vairāk siltuma nekā elektrības. Faktiski TEC1 ir uzskatāma par Rīgas centralizētās siltumapgādes sākumu un pamatu.
– Cik liela loma Rīgas siltumapgādē šobrīd ir TEC1?
– Vēsturiski ir izveidojies, ka TEC1 nodrošina siltumu Rīgas vecākajos Daugavas labā krasta rajonos, sākot no centra līdz Sarkandaugavai, Teikai un Juglai. Taču, Rīgai izplešoties, uzbūvējot jaunos mikrorajonus Pļavniekos, Mežciemā, Ķengaragā, vairs nebija tehniski iespējams nodrošināt siltuma piegādi, un tika pieņemts lēmums būvēt TEC2, kas aizpildīja trūkstošo. Šobrīd abās ražotnēs, TEC1 un TEC2, kopējā uzstādītā siltuma jauda ir 1617 MW, kas pilnībā nodrošina Rīgas vajadzības pēc siltuma arī 20 grādu salā.
– Sanāk, ka TEC mērķis bija galvenokārt siltuma ražošana. Vai elektrību Rīgai un Latvijai nevajadzēja?
– Atcerēsimies, ka 1955. gadā vēl nebija uzbūvēta nedz Rīgas, nedz Pļaviņu HES. Darbojās vien dažas mazās HES, un vienīgi atjaunotā Ķeguma HES deva vērā ņemamu elektroenerģijas apjomu. Taču ar to praktiski pietika, jo elektrifikācijas līmenis bija ļoti zems.
– Ar ko kurināja TEC, jo gāzes vada taču vēl nebija?
– Pēc ministrijas lēmuma kā kurināmais tika izmantots vietējais resurss – kūdra. Jāteic, ka patēriņa apjomi bija milzīgi: gadā tika izlietoti 1,5 miljoni tonnu kūdras, tas nozīmē, ka ik dienu sadedzinājām līdz 4000 tonnu jeb apjomu, kas ietilpst 200 vilcienu vagonos. Taču kūdrai piemita trūkums – tā bija mitra un grūti aizdedzināma, tāpēc katlus vispirms nācās uzkarsēt, sadedzinot mazutu. Vēlāk, kad sākās Latvijas gazifikācija un izbūvēja gāzes cauruļvadus, arī TEC1 pievilka gāzi un mazuta vietā katlu uzsildīšanai sāka izmantot gāzi. Līdz ar to samazinājās mazuta patēriņš, katlu uzsildīšana noritēja straujāk un kūdru varēja izmantot efektīvāk.
– Kurā brīdī un kāpēc tika mainīts kurināmā veids?
– Pilnībā no kūdras izmantošanas atteicās 2001. gadā, kad tika pieņemts lēmums par TEC1 rekonstrukciju, kas ietvēra arī pilnīgu pāreju no kūdras uz gāzi. Jāatzīmē gan, ka laika gaitā kūdras izmantošana jau bija arvien samazinājusies – arī pirms rekonstrukcijas arvien vairāk izmantoja gāzi.
Koģenerācijas režīmā gāzes energoefektivitāte ir pat 90%, savukārt kūdrai tā nesasniedz pat 50%. Arī gāzes cenas toreiz bija daudz zemākas, un kopējie aprēķini liecināja par labu gāzei, nevis kūdrai.
– Vai kūdras katlus varēja izmantot arī citam cietajam kurināmā veidam, piemēram, šķeldai vai koksnes granulām?
– Nē, vecie katli bija piemēroti tikai un vienīgi kūdrai. Šķeldai ir nepieciešama pilnīgi cita tehnoloģija. Jāteic gan, ka šķeldai ir augstāka enerģētiskā vērtība un ar šodienas tehnoloģijām šķeldas koģenerācijas efektivitāte ir starp 50 un 60%. Jāņem vērā vēl viens aspekts – nepieciešamās investīcijas tehnoloģijās viena megavata saražošanai šķeldas koģenerācijai ir daudz lielākas nekā gāzes koģenerācijai. Taču atzīmēšu, ka 2001. gadā par šķeldu un granulām neviens pat vēl nerunāja.
– Kā jūs uz notikušo procesu skatāties ar šodienas acīm – vai pilnībā pāriet uz gāzi bija vienīgais pareizais risinājums?
– Ņemot vērā tā laika resursu cenas un tendences, jā, jo situācija bija pilnīgi citādāka nekā šodien. Par to, ka TEC bija nepieciešama pilnīga rekonstrukcija, šaubu nav – 45 gadu darbības laikā tehnoloģijas bija fiziski un morāli novecojušas.
Ja mēs par rekonstrukciju runājam šodien, tad domas un idejas ir citas – to diktē gan resursu pieejamība un cena, gan elektrības un siltuma tirgus tendences, gan politiskās nostādnes attiecībā uz ģeopolitiku un fosilo resursu izmantošanu. Latvenergo speciālisti šodienas apstākļos ir pārrēķinājuši iespējas pāriet atpakaļ uz kūdras izmantošanu – redzam, ka izmaksas ir pārāk lielas un iegūtā siltuma un elektrības pašizmaksa augsta, kas bez subsīdijas OIK (obligātais iepirkums) atbalsta veidā nevar būt rentabla. Atzīmēšu, ka kūdra arī ir fosilais resurss, un tās izmantošanu OIK neatbalsta.
– Bet kā šodien ir ar šķeldas izmantošanas rentabilitāti? Vai ir iespējams saražot lētāku siltumu un elektrību nekā ar gāzi?
– Tirgus cenas ir zemākas par šķeldas katlu koģenerācijā saražotās enerģijas pašizmaksu – tātad bez OIK piemaksas šķeldas izmantošana nav rentabla. Visām šķeldas vai citu atjaunojamo resursu koģenerācijas stacijām Eiropā tiek piemērotas OIK piemaksas, jo, ražojot un pārdodot siltumu par tirgus cenu, tās sevi ekspluatācijas laikā neatpelna.
– Nu jau pagājuši desmit gadi kopš TEC1 rekonstrukcijas. Cik ilgi tā būs spējīga darboties bez nopietnas rekonstrukcijas?
– Jā, 2005. gadā tika pabeigta TEC1 rekonstrukcija ar tolaik modernākajām Siemens turbīnām, kas strādā automātiskajā režīmā. Arī tagad tās strādā labi un efektīvi. Ražotājs iekārtām dod 15 gadu garantiju, taču šis laika periods aprēķināts ar nosacījumu, ka stacija strādā 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Saistībā ar to, ka elektrība tiek iepirkta katru dienu NORDPOOL elektrības biržā, faktiski mūsu iekārtas tiek ieslēgtas pa dienu, kad NORDPOOL ir visaugstākā cena. Naktī, kad cena zemāka, koģenerācija tiek atslēgta un siltums ražots tikai ūdens sildāmajos katlos. Līdz ar to mēs rēķinām, ka stacija varēs strādāt kopumā 20 gadu. Tas nozīmē, ka pēc gadiem pieciem vajadzēs sākt intensīvi domāt par to, ko darīt tālāk.
Atzīmēšu, ka jaunās iekārtas uzstādīšana bija liels izaicinājums gan Latvenergo kā projekta ieviesējiem, gan stacijas darbiniekiem, kam vajadzēja piedalīties gan rekonstrukcijas procesā, gan apgūt jaunas zināšanas. 90% stacijas darbības ir automatizēts, un praktiski nav vairs nepieciešamības pēc roku darba. Neliela atkāpe: vislielākais darbinieku skaits, kas nodrošināja TEC1 darbu septiņdesmitajos gados, bija 650, pirms rekonstrukcijas skaits bija samazinājies līdz dažiem simtiem, bet šobrīd stacijā strādā 38 cilvēki. Mēs ļoti lepojamies ar TEC1 zinošo un spēcīgo strādājošo komandu.
– Kāda ir šī brīža vīzija attiecībā uz TEC1 nākotni?
– Līdz ar to, ka siltuma ražošanā Rīgā parādās arvien lielāka konkurence, mums būs jādomā, kā panākt pēc iespējas zemāku pašizmaksu. Patlaban spriežam tā: kamēr koģenerācijas stacijas galvenā gāzes turbīna ir tehnoloģiskā kārtībā, tikmēr to paturēsim un izmantosim arī elektrības ražošanai. Vienlaikus turpat blakus plānojam būvēt šķeldas ūdens sildāmo katlumāju, kas ražo tikai siltumu. Šķeldas katlumājas koģenerācijas režīmā finansiāli sevi neattaisno, taču kā siltuma ražošanas resurss ūdens sildāmajos katlos šķelda ir gana efektīva.
– Vai var teikt, ka ar laiku TEC1 pozicionēsies tikai kā siltuma ražotājs?
– Tas atkarīgs no atjaunojamo resursu izmantošanas politiskās virzības. Visticamāk, ka nākamajā rekonstrukcijā netiks izmantoti gāzes katli un turbīnas, bet meklēsim citas alternatīvas iespējas. Jautājums par elektrības ražošanu ir aktuāls, bet šodien nevar pateikt, kāds būs gala lēmums, jo nav pieņemts likums par atjaunojamo resursu izmantošanu un izstrādāta atbalsta shēma. Pieļauju, ka ar laiku TEC1 tiešām varētu saglabāt nozīmīgu lomu siltuma ražošanā, elektrības ražošanai atstājot sekundāru nozīmi.
Jāatceras, ka mums ir arī nesen rekonstruētā TEC2, kas ieņem nozīmīgu lomu gan siltuma, gan elektrības ražošanā.
