SIA Rīgas ūdens turpina uzlabot ūdensapgādi un kanalizāciju

Noslēgumam tuvojas ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūve Vesetas ielā © F64

Pašlaik SIA Rīgas ūdens galvaspilsētā veic intensīvus remontdarbus, un tie turpināsies līdz gada beigām. Šobrīd noslēgumam tuvojas projekts Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta, kura īstenošanai bija saņemts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums un izbūvēta centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Mārupē (Rīgas administratīvajā teritorijā), Bolderājā un Katlakalnā, kā arī jauna dzeramā ūdens stacija Baltezerā. Šogad īstenotie investīciju projekti notiek jau par SIA Rīgas ūdens finansējumu.

Turpinās vērienīgi remonti – maina aizbīdņus

Šomēnes apjomīgu remontdarbu dēļ Rīgas centra iedzīvotājiem vairāk nekā 300 namos nebija ūdens – SIA Rīgas ūdens mainīja liela diametra aizbīdņus novecojušajos ūdensvada vai kanalizācijas tīklu posmos. Arī tuvākajā laikā dažādos pilsētas rajonos ir plānoti novecojušo un bojāto aizbīdņu nomaiņas darbi, tomēr tie būs daudz lokālāki un neradīs ilgstošus ūdensapgādes pārtraukumus. Piemēram, šīs nedēļas nogalē, 14. un 15. novembrī, aizbīdni mainīs Brīvības gatves un Lizuma ielas krustojumā.

SIA Rīgas ūdens direktors Aivars Zants skaidro, ka īslaicīgi ūdensapgādes pārtraukumi ir neizbēgami. «Organizējot darbus pie Sporta akadēmijas, speciāli izvēlējāmies brīvdienas, jo būvniekam aizbīdnis jāmaina uz braucamās daļas. Satiksme būs jāierobežo, jo iela jāuzrok. Tās ir neērtības iedzīvotājiem, bet tie darbi ir jāizpilda. Aizbīdņus mainīs arī uz mazākām ielām,» viņš saka. Pēc aizbīdņu nomaiņas ūdensvadā dažas dienas ir ūdens uzduļķojums. Lai maksimāli mazinātu ūdens uzduļķošanos, SIA Rīgas ūdens intensīvi skalo ūdensvada posmus.

Aizbīdņus maina jau vairākus gadus, bet šogad tiek īstenota aizbīdņu nomaiņa 600 milimetru līdz metru platiem cauruļvadiem. «Iepriekšējā gadā 17 lielā diametra aizbīdņus nomainījām Baltezerā, šogad plānots nomainīt 63 lielos aizbīdņus citur pilsētā. Tik lielā apjomā šāda diametra aizbīdņus vēl nebijām mainījuši,» saka A. Zants.

Jo ilgāk nemaina, jo vairāk problēmu

SIA Rīgas ūdens projektu vadītājs Mikus Lesītis skaidro, ka aizbīdņi nav mainīti 40–50 gadus, ir aizsērējuši, bojāti, tāpēc avārijas vai remonta gadījumā nākas ne tikai ilgāk remontēt, bet arī noslēgt ūdeni daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Jo – ja nevar noslēgt ūdeni vienā posmā, tad to noslēdz arī nākamajā un vēl nākamajā, kaut ūdeni vajadzētu noslēgt tikai vienam kvartālam vai pat vienai ēkai. Savukārt jauns aizbīdnis ļauj ātri noslēgt ūdeni tikai konkrētam posmam, nepagarinot remonta laiku. Tādējādi SIA Rīgas ūdens klientiem ir īsāks pārtraukums, kad jāiztiek bez ūdens.

Arī pilsētas centrā, kad plānoto remontdarbu dēļ apmēram 300 ēku iedzīvotāji palika bez ūdens ilgāku laiku, nekā bija paredzēts, atklājās, ka daudzi aizbīdņi vairs nespēja nodrošināt ūdens izslēgšanu ūdensvadu posmos. Tāpēc remontdarbi ieilga. SIA Rīgas ūdens informē, ka apjomīgajos remontdarbos kopumā bija iesaistīti vairāk nekā 100 cilvēku, kuri veica deviņu liela un 12 mazāka diametra aizbīdņu nomaiņu, remontdarbu vietu sakārtošanu, tajā skaitā asfalta un bruģa ielas seguma atjaunošanu.

Vajadzīgie ikdienas darbi

SIA Rīgas ūdens strādā arī Krišjāņa Barona ielā, kur pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma tiek mainīts ielas segums. Pirms bruģēšanas tiek mainīti aizbīdņi un pievadi pie ēkām, kā arī pazemes ugunsdzēsības hidranti, lai vēlāk nav jāuzrok ielas segums. Gada laikā Latvijas galvaspilsētā tiek nomainīti apmēram 200 hidrantu.

Turpinās arī kanalizācijas cauruļvadu remonts, kas nereti iedzīvotājos izraisa bažas par avāriju, jo remonta vietā redzams iespaidīgs tvaika mākonis un nereti jūtama smaka. Uzņēmums izmanto tā saucamo polimēra zeķes ievilkšanas tehnoloģiju, kas ļauj iztikt bez rakšanas darbiem un satiksmes ierobežojumiem. Rīgas kanalizācijas cauruļvadi vecuma dēļ ir bojāti – ieplaisājuši, un tos var salabot ar tehnoloģiju, ko izmanto daudzviet Rietumeiropā. Esošā caurule tiek izmantota kā čaula, kurā ievelk ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu mīksta un elastīga šķiedras materiāla cauruli. Mīksto šķiedras materiālu piepūšot, tas izplešas un piekļaujas esošās caurules sieniņām. Tādējādi vecā caurule tiek izoderēta un kalpo vēl ilgu laiku. Šo darbu laikā tiek izmantots karsts tvaiks, kas lielā daudzumā izdalās apkārtējā vidē. Tas nav kaitīgs cilvēku veselībai.

M. Lesītis stāsta, ka noslēgumam tuvojas kanalizācijas un ūdensvada tīklu pārbūve Mazajā Kalna, Vesetas un Ventspils ielā. Līdz mēneša beigām darbus plānots pabeigt, jau tiek atjaunots ielu segums. Piemēram, ūdensvada tīklu sacilpojums (tas nozīmē, ka jaunizbūvētā cilpa dublē esošo ūdensvadu) nodrošinās iespēju iedzīvotājiem saņemt ūdeni nepārtraukti. «Ja kādā posmā notiek avārija, tad cilvēki var palikt bez ūdens pat vairākas dienas vai arī augšējo stāvu iedzīvotājiem dzīvokļos netiek nodrošināts ūdens spiediens. Ūdensvada pārbūve dod papildu drošību ūdensapgādē,» skaidro M. Lesītis.

Krastmalā atrakts vēsturisks mūra fragments

Līdz gada beigām 11. novembra krastmalā noteikti satiksmes ierobežojumi, kas radījuši neērtības autobraucējiem. M. Lesītis izstāsta, ka SIA Rīgas ūdens tur veic darbus pēc projekta attīstītāja pasūtījuma. Proti, vecpilsētā Minsterejas ielas, 11. novembra krastmalas un Mārstaļu ielas sadurē atradīsies viesnīca, bet, lai zemi varētu izmantot pilnā apmērā, attīstītājs vēlas kanalizācijas cauruļvadu pārnest no trotuāra uz ielu. Projekts ir izstrādāts un saskaņots. Kad SIA Rīgas ūdens darbinieki daļu no paredzētā darba jau bija izpildījuši, atklājās, ka zem asfalta atrodas pilsētas aizsargmūra valnis. Tagad darbi ir apturēti. Būvdarbu kopējais izpildes termiņš bija divi mēneši, bet šobrīd tiek gaidīti Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas izstrādātie nosacījumi, jo turpmākie darbi jāveic tikai arheologa uzraudzībā. Tāpēc kanalizācijas kolektora būvniecība šobrīd nenotiek.

Dzeramais ūdens no Baltezera – kvalitatīvāks

Nākamgad ar pilnu jaudu darbu sāks jaunā Baltezera dzeramā ūdens jeb atdzelžošanas stacija. Baltezera ūdens tiks attīrīts, lai saskaņā ar Eiropas Savienības kvalitātes prasībām samazinātu dzelzs un mangāna saturu dzeramajā ūdenī. Neatkarīgā jau rakstīja, ka izpētītie pazemes ūdens resursi liecina, ka Baltezera apkaimē iespējams iegūt 36 miljonus kubikmetru ūdens gadā. Jaunā atdzelžošanas stacija šajā rajonā iegūto ūdeni padarīs mazāk cietu, tātad – vēl kvalitatīvāku. Bet saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām ir jāpanāk, lai dzeramajā ūdenī, ko saņem Daugavas labā krasta iedzīvotāji, dzelzs un mangāna saturs būtu mazāks. Veselībai ūdens ar augstu dzelzs saturu nekaitē, tā galvenokārt ir estētiska problēma, kas ar laiku bojā sadzīves tehniku. Arī pašreiz mangāna daudzums dzeramajā ūdenī cilvēku veselībai ļaunumu nenodara, tomēr Eiropas Savienība ir devusi tikai pārejas laiku, lai SIA Rīgas ūdens varētu izpildīt kvalitātes prasības.

Pabeigta Eiropas līdzfinansētā programma

Šogad noslēgsies centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve un paplašināšana Mārupē, Bolderājā un Katlakalnā. A. Zants informē, ka Mārupē centralizētā ūdensvada un kanalizācijas sistēma jau ir nodota ekspluatācijā, Bolderājā izbūvētie jaunie tīkli pavisam drīz tiks pieņemti ekspluatācijā, un arī Katlakalnā paredzētie darbi tiks pabeigti noteiktajā termiņā. SIA Rīgas ūdens jau izsniedz tehniskos noteikumus, lai iedzīvotāji var ķerties pie projektu izstrādes un izbūvēt pieslēgumus no sava īpašuma robežas līdz privātmājai. Uzņēmums, noslēdzot līgumu ar privātpersonu, arī izstrādā pieslēguma projektu, piebilst A. Zants.



Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais