Neskatoties uz kriminālvajāšanas sākšanu, Loginovs un Pečaks amatus saglabā [papildināts]

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Ameriks neizslēdz, ka Loginovs šajā lietā var tikt arī attaisnots, tādēļ esot būtiski lēmumu pieņemt, ņemot vērā tiesiskus argumentus, nevis revolucionāro sirdsapziņu.

Arī Ozoliņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija savus secinājumus varēs izdarīt tikai pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas.

Loginovs un Pečaks ir parakstījuši dokumentus par informācijas neizpaušanu šajā lietā, tādēļ nevar sniegt valdei papildu informāciju, norādīja ostas valdes pārstāvji.

Kā informēja Ameriks, valdes sēdē stundu esot analizēti argumenti, kas norādīti ostai nosūtītajā prokuratūras vēstulē, arī tiesībsargājošās iestādes atzīto, ka tā neuzskata par nepieciešamu un pamatotu drošības līdzekļu piemērošanu amatpersonām, tostarp liegumu ieņemt amatu. Tāpat analizēti darba likumdošanas tiesiskie aspekti.

Pēc analīzes arī lemts atļaut abām amatpersonām turpināt darbu ostā. Kad tiks saņemta nepieciešamā papildu informācija, jautājumu par Loginovu varot, ja nepieciešams, atkārtoti skatīt valdes sēdē. Loginovs varot tikt gan atlaists, gan atstādināts, gan arī turpināt darbu. Arī šodien izskatītas visas trīs šīs iespējas.

Papildu informācija tiek gaidīta par pašu izmeklēšanas procesu. Pēc Amerika teiktā, patlaban esot grūti saprast detaļas par faktiem, kas ir publiski izskanējuši. Arī Ozoliņš skaidroja, ka ir nepieciešams noskaidrot faktiskos apstākļus, par kuriem nākas lemt. Tālāk valde sekošot līdzi lietas attīstībai.

"Jāzina, kādā veidā un kādi pārkāpumi bijuši, jo, izlasot tikai konkrēto minēto pantu, to pateikt nevar", skaidroja Ozoliņš. Te tiekot skartas ne tikai konkrēto personu darbības, bet arī ostas intereses.

Darba likums nosakot konkrētas procedūras, kas jāievēro, lai lemtu par atstādināšanu vai atbrīvošanu. Arī komisijai, kas vērtēšot, piemēram, atstādināšanas apstākļus, esot nepieciešama informācija. Fakts, ka ir ierosināta kriminālvajāšana, nav pietiekams, lai vērtētu juridiskos aspektus. Lai pateiktu, vai kriminālvajāšana ir uzsākta tiesiski korekti un kas ir šīs epizodes, ir nepieciešama papildu informācija, tāda esot Satiksmes ministrijas pozīcija. Šī informācija esot jau gaidīta brīdī, kad saņemta prokuratūras vēstule, bet tā tādu nav saturējusi. Turklāt kriminālprocess pēc savas būtības paredz, ka arī brīvosta var tikt noteikta par cietušo un arī tad ir paredzēta kriminālatbildība, skaidroja Ozoliņš.

Prokuratūras vēstulē esot minēts tikai fakts, ka uzsākta kriminālvajāšana un minēts pants, kā arī vērtējums, ka nav piemēroti papildu drošības līdzekļi, kas ir saistīti ar amata ieņemšanas ierobežojumiem. "Mēs pieņemam, ka prokuratūra to ir vērtējusi, un mums nav vēlreiz jāvērtē prokuratūras veiktie secinājumi," uzsvēra Ozoliņš.

Kā ziņots, 12.oktobrī nolemts sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Loginovu un viņa vietnieku Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Valsts policija oktobra beigās publiski paziņoja par lietas nodošanu prokuratūrai. Policija vien apstiprināja, ka divām Rīgas brīvostas amatpersonām inkriminētais noziegums ir saistīts ar prēmiju izmaksu. Ar brīvostu saistīti avoti aģentūru LETA iepriekš informēja, ka lieta saistīta ar prēmiju izmaksu brīvostā pirms vairākiem gadiem - ostas valde savulaik nolēmusi, ka atkarībā no brīvostas darba rezultātiem ostas pārvaldes darbiniekiem tiks izmaksātas prēmijas, taču reālā prēmiju izmaksa notikusi brīdī, kad valdība nolēmusi, ka prēmijas maksāt nedrīkst. Ostas valdes lēmums savukārt bijis pieņemts vēl pirms valdības lēmuma.

Pēc revīzijas Rīgas Brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā.

Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.

Kā ziņoja raidījums, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde secinājusi, ka Loginovs, iespējams, rīkojies pretlikumīgi, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli. Saskaņā ar lēmumā pausto par personas atzīšanu par aizdomās turēto Loginovam tiek pārmestas trīs epizodes.

Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums.

Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā.

Izmeklēšanas gaitā gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.