Pie Brīvības pieminekļa Lāčplēša dienu svin ar patriotiskām dziesmām

Šovakar vairāk nekā 100 cilvēku Rīgā pulcējas pie Brīvības pieminekļa, lai svinētu Lāčplēša dienu ar patriotiskām dziesmām, novēroja LETA.

Iedzīvotāji, kuru skaits pie Brīvības pieminekļa turpina pieaugt, dzied dziesmas, kā arī turpina likt svecītes.

Par godu Lāčplēša dienai šovakar Rīgā turpinās vairāki piemiņas pasākumi un koncerti.

Šovakar paredzēts arī folkloras kopu un rokgrupas "Skyforger" koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Tāpat koncerti notiek vairākās Vecrīgas baznīcās, Rīgas Latviešu biedrības namā un Mazajā ģildē.

Kā ierasts, Lāčplēša dienā iedzīvotāji ar svecītēm devušies uz krastmalu. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina iedzīvotājus izvietot svecītes īpaši tam paredzētās vietās. Lai ar sveķiem un sodrējiem nesabojātu Rīgas pils mūra sienas, 11.novembra krastmalā pie mūra sienām uzstādīti nerūsējošā tērauda režģi.

Kā ziņots, Lāčplēša dienu Latvijā svin par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.

Dažādi Lāčplēša dienai veltīti pasākumi notiek visas dienas garumā visā Latvijā.