Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Rīgas logo lielā brēka

© www.facebook.com/RigasDome

Rīgas logo un saukļa konkurss nav atstājis vienaldzīgus nedz tos, kas piedalījās konkursā, nedz visus pārējos, kuriem ir viedoklis. Konkursam iesniegtie 159 darbi radījuši galvenokārt sašutuma, ironijas un kritikas vētru prātos, sirdīs un sociālajos tīklos. Daudzi sodās par bērnišķīgiem un diletantiskiem konkursa darbiem. Mazāk ir to, kuri aizstāv konkursu un iedzīvotāju vērtējumam izvirzītos astoņus darbus.

Balsot var līdz 19. novembrim. Balsotājiem no tautas ir piedāvāta arī devītā iespēja – neizvēlēties nevienu no tiem.

Logo ir vajadzīgs

Par to, ka pilsētai savs logo ir vajadzīgs, nešaubās ne Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs Andrejs Broks, ne Rīgas robežzīmes burtu autors, grafikas dizainers Valdis Celms. «Rīgas logo ir arī preču zīme – veic komerciālu funkciju. Vajadzētu saprast, ar ko Rīga ir pazīstama, jo neviens uzņēmums nemaina savu zīmolu radikāli, ja jau ir atpazīstams,» saka A. Broks. «Teorētiski ņemot, tas saistīts ar pilsētas tēlu un saimniecisko efektu. Pilsēta ir vieglāk atpazīstama. un logo un sauklis rada ilūziju, ka tā tas arī ir [kā solīts pilsētas zīmolā]. Piemēram, Ventspilij ir zīmols – «Pilsēta ar rītdienu»,» piebilst V. Celms.

Cik ilgi mūsdienīgais būs moderns?

Tiek norādīts uz konkursa neskaidro mērķi. Visu veco – prom? Rīgas dome gan ir norādījusi, ka vēlas atrast mūsdienīgākās idejas Rīgas vizuālajai identitātei un logotipa grafiskajam risinājumam jābūt pielāgojamam prezentācijas materiāliem, lietošanai izstādēs, suvenīros, pilsētvidē un internetā, tajā nav ieteicams izmantot jau plaši lietotus pilsētas tēlu simbolus.

Tātad konkursā tiek meklēts Rīgas mazais logo – uz krūzītēm, T krekliem drukājamais, ko, iespējams, varētu mainīt pret atkal citu ja ne katru gadu, tad bieži. Pašlaik grafiskā dizaina modē raksturīgs lakonisms. Ja pēc gada topā būs kruzuļi, vai logo tiks pārstrādāts vai radīts pilnīgi no jauna?

«Jāsaprot, ko dara. Vai logo būs uz gadu? Veidojot koncepciju, jārēķinās ar ilggadēju stratēģiju, tradīciju. Tas ir bērnudārza līmenis, ka neprot novērtēt to, kas jau ir, un jārada it kā plikā vietā. Pilsētai ir simtiem gadu sena vēsture,» noteic V. Celms.

A. Broks uzskata, ka V. Celma Rīgas zīmes uzraksts jau ir iegājies kā logo, to lieto dažādos veidos. «Cilvēki to ir pieņēmuši. Varēja attīstīt šo ideju, ja jau 30 gadu burti ir veidojuši Rīgas atpazīstamību,» viņš saka. Starp citu, uzrakstu Rīga ar baltajiem, dizainiski atpazīstamajiem burtiem jau drukā uz T krekliem, maisiņiem, pulksteņiem, pastkartēm, un cilvēki šādi apdrukātos krekliņos fotografējas dažādās valstīs, demonstrējot piederību Rīgai. Arī Rīgas domes rīkotajā pilsētas logo konkursā nepārprotami saskatāms, ka vairāki autori ir ietekmējušies no V. Celma dizainētajiem burtiem.

Tā, lai visiem labi

Jautājums arī, kam jaunais Rīgas logo domāts – tūristiem vai rīdziniekiem? Piemēram, Amsterdamā izmanto no ģerboņa un karoga paņemtu detaļu, kas nolasās daudzviet pilsētā – sabiedriskā transporta pieturvietās, uz ielu norobežojošiem stabiņiem, reklāmas plakātos, uz suvenīriem utt. Savējie saprot tāpat, jo apspēlēts pilsētas karogs un ģerbonis. Pat ja tūrists nezina, ko nozīmē trīs krustiņi vai iksiņi, tie ir uz katra soļa, un agri vai vēlu pat nezinātājs tos sāk asociēt ar Amsterdamu.

«Logo ir vajadzīgs, bet cik prasmīgi tiek izdarīts, kā tas tiek saskaņots no varas un iedzīvotāju viedokļa?» vaicā V. Celms.

Atsevišķi profesionāļi ir iebilduši arī pret to, ka logo un saukļa vērtējumā tiks respektēts iedzīvotāju balsojums. Visticamāk, cilvēki balsos pēc principa «patīk–nepatīk, saprotu–nesaprotu». Tagad ne visu konkursa žūrijas balsojumam izvirzīto darbu vēstījums ir uzreiz saprotams, taču nevienai krūzītei veikalā netiks pievienots paskaidrojuma raksts, kā tas ir konkursa materiālos. No tāda viedokļa sabiedrības iesaiste uzvarētāja noteikšanā (konkursa uzvarētāju noteiks ar 51% žūrijas un 49% iedzīvotāju balsu) nebūt nav peļama.

Profesionāļi balso par sevi

«Konkursa rīkotājam jāzina, ko tas vēlas. Nav tā, ka mums pietrūktu mākslinieku un reklāmas speciālistu, kas varētu palīdzēt atrast risinājumu,» uzskata V. Celms. Latvijas Reklāmas asociācija ir izplatījusi paziņojumu, ka «Rīgai un tās zīmolam ir milzīgs nākotnes potenciāls, tāpēc aicinām Rīgas domi uzticēt tās zīmola izveidi profesionāļiem». Reklāmisti uzsver, ka pilsētas zīmols ietver arī iedzīvotāju pieredzi saskarsmē ar pilsētu, tās vērtībām un nākotnes vīziju.

Ticis izsludināts pat alternatīvs konkurss profesionāļiem, kura rīkotāji savus rezultātus sola iesniegt Rīgas domē (skat. www.izglabrigu.lv).

Konkursam var būt turpinājums

Nopietna zīmola izstrāde nemaksā 3500 eiro, kāds ir Rīgas logo konkursa naudas balvu fonds. Piemēram, Jūrmalas pilsētas zīmola maiņa izmaksājusi 45 949 eiro. Pieņemsim, ka Rīgas domei nebija mērķis šajā konkursā iegūt kvalitatīvu un ilglaicīgu pilsētas zīmolu. Turklāt konkurss var noslēgties arī bez uzvarētāja.

A. Broks pieliek treknu punktu: «No iesūtītajiem darbiem neviens nevar pretendēt uz Rīgas logo statusu.» V. Celms pieļauj, ka šo varētu uzskatīt par ideju konkursu, kas ļautu meklēt turpmākos, nopietnākos, risinājumus. Līdzīgu atzinumu izteicis arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše – paņemt ideju un strādāt tālāk.