Met šaubu akmeni Krišjāņa Barona ielas atjaunotāju dārziņā

 
©F64

Krišjāņa Barona ielā ir pabeigti 40 procenti no visiem ielas seguma atjaunošanas darbiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Visos posmos, kuros atjauno segumu, ir ierobežota satiksme. Tādas neērtības braucējiem būs jāpacieš līdz laikam, kad K. Barona ielas brauktuve iegūs jaunu kaltā un betona bruģa segumu. Plānots, ka tas notiks līdz šā gada beigām. Bruģēt varot arī ziemas apstākļos, lai gan pašreizējais darbu veicējs jau izpelnījies kritiku par kvalitāti, bruģējot aukstajos gada mēnešos.

Aizvadītajā piektdienā Rīgas pilsētas arhitekta birojs rīkoja Reinholda Šmēlinga populārzinātnisko konferenci. Tajā diplomēts un sertificēts ceļu inženieris Aivars Treicis izteica bažas par K. Barona ielas bruģēšanas darbu kvalitāti. Pēc viņa sacītā, piemēram, Grīziņkalnā ielu bruģēšanu veica firmas, kurās bruģieru nemaz nav. Tur mēģināts bruģakmeni likt kā lego klucīšus un tad pieblīvēt, taču kaltā jeb zviedru bruģa ieklāšanu tādā veidā neveic. Lai ieklātu kalto bruģi, ir strikti jāievēro tehnoloģija, bet strādājošajiem pat bruģiera āmuru neesot. Viņu uztrauca, cik ilgi K. Barona ielas segums saglabāsies kvalitatīvs. Līdzīgu vērtējumu par K. Barona ielas seguma kvalitāti Neatkarīgajai izteica kāds cits ar būvniecību saistīts speciālists, kurš gan atteicās no uzvārda publiskošanas.

Satiksmes departamenta direktora biroja projektu vadītāja Ilze Dimante skaidro, ka ielas būvnieku darbam dota divu gadu garantija un pastāv prasības un specifikācija, kas darbu veicējiem jāievēro. Viņu darbu vizuāli pārbauda departamenta pārstāvis. Savukārt Neatkarīgās avots norāda, ka bruģakmeņi starp tramvaja sliedēm vietām ielikti nekvalitatīvi, ar pārāk lielām spraugām starp tiem – pēc viņa novērojuma, netiek ievērota specifikācija jeb tehnoloģija. Bruģakmeņi ir jāatlasa, jāšķiro pēc platuma un biezuma, tie nedrīkst būt bojāti, un tiem ir jāpārklājas, pretējā gadījumā segums sēdīsies. Viņš saka – šādu ielu kvalitatīvi var nobruģēt sešu mēnešu laikā, bet te tas tiek sasteigts trīs mēnešu laikā. Draudus tramvaju kustībai un pasažieriem tāds darbs neradīšot, jo akmeņus satur sliedes, bet kvalitātes nav, uzskata Neatkarīgās avots.

Turklāt konkursa noteikumi, šķiet, rakstīti tikai vienai firmai, jo Latvijā neviens cits tādos apjomos, kā prasīts konkursa nolikumā (10 000 kvadrātmetru bruģa un 16 000 kvadrātmetru betona bruģa), bruģēšanas darbus nav veicis. Jo nav tādu objektu, izņemot Daugavpils cietokšņa teritoriju. Piemēram, Doma laukuma platība ir nieka 2000 kvadrātmetru, sanāk, ka vajadzētu nobruģēt 13 tādu laukumu. Daugavpilī bruģēja SIA Binders. Tāpat kā K. Barona ielā. Pirms pāris gadiem vairāki mediji informēja, ka Daugavpilī darbi paveikti nekvalitatīvi un būvfirma, lai iekļautos Eiropas finansētā projekta izpildes grafikā, ietvju un ielu bruģēšanu Daugavpils cietokšņa teritorijā veikusi ziemā. Tāpēc neilgi pēc tam bruģis bijis caurumos un bedrēs. Daugavpils cietoksnī aptuveni pusei no atjaunoto ietvju jeb aptuveni 1000 kvadrātmetru nepieciešama bruģa pārlikšana. Ceļu būves firmai vajadzējis pārlabot arī ielu braucamās daļas defektus, izlīdzinot bruģakmens segumu tajos ielu posmos, kur tas ticis ielikts nekvalitatīvi. I. Dimante Neatkarīgajai saka – bruģēt var arī ziemas laikā, pat decembrī un arī sala laikā. Jau minētajā konferencē A. Treicis pieminēja arī cenu – K. Barona ielā tā nosolīta pārāk zema, tāpēc ir bijušas firmas, kas par tādu naudu atteikušās strādāt. Darba samaksa būtu zem pašizmaksas. Kā noskaidroja Neatkarīgā, tādā objektā kā K. Barona iela normāla cena par kvadrātmetra bruģēšanu būtu 17–18 eiro, bet, lai kvalitatīvi ieklātu bruģi, 22–24 eiro, lai «neatkārtotos Daugavpils variants», saka Neatkarīgās avots.

Šmēlinga konferencē izskanēja jautājums par komunikāciju nomaiņu zem jaunajiem ielu segumiem, tostarp arī K. Barona ielā. Vai neilgi pēc atjaunošanas nebūs jāuzlauž svaigi bruģētā iela? «Avārijas paredzēt nevar. Bet saskaņā ar Būvniecības likumu pirms ielas seguma atjaunošanas darbi ir jāsaskaņo ar visiem komunikāciju valdītājiem,» skaidro I. Dimante. Tas nozīmē, ka pirms tam komunikāciju stāvoklis tiek pārbaudīts. Savukārt platformas vai brauktuves pacēlums zemās grīdas tramvaja pieturvietās pagaidām netiek projektēts, tāpēc ielas segums pašlaik paliks tāds, kā izskatās tagad, pēc atjaunošanas.