Zolitūdē sabrukušā veikla metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes

Ekspertīzē atklāts, ka vairākas reizes tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālisti konstatējuši, ka metāla kopnēm, kuras balstīja jumtu, savienojuma vietā nestspēja tika būtiski pārsniegta. "Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs gandrīz 316,7 tonnas, bet realitātē tā nestspēja bija 44,85 tonnas. Pārslogoti bija arī atsevišķi kopnes tērauda elementi, piemēram, tās balstmezgla pārslodze bija 2,8 reizes. Kopnes apakšjoslas vidējā savienojuma mezgla metinājuma šuvju pārslodze bija 1,8 reizes, vēsta "Ir".

Sākotnēji ēkai bija plānotas viengabala kopnes, bet vēlāk projekta gaitā tās tika sadalītas. Nesošo konstrukciju risinājumā izmaiņas veiktas pavisam piecas reizes, turklāt divas no tām nav dokumentētas. Ekspertu atzinumā norādīts, ka vēl pirms metāla konstrukciju izgatavošanas vairākkārt pārskatīti kopņu risinājumi un rasējumos redzams - mainītas gan slodzes uz pārseguma paneļiem, gan kopņu apakšējā savienojuma mezgls, kas arī izrādījās nobrukuma vaininieks.

Kā raksta "Ir" Mainot mezgla risinājumu - fasonlapu izmēru, skrūvju atrašanās vietas -, bija no jauna jāpārrēķina, vai pārveidotā konstrukcija turēs slodzi. Šāds pārrēķins varēja atklāt kļūdu un novērst kopņu izgatavošanu ar nepietiekamu nestspēju. RTU speciālisti, pētot dokumentus, secinājuši - atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets šādus pārrēķinus nav veicis. Vēl vairāk - caurskatot dokumentus, secināts, ka nav nekādu detalizētu pilna apjoma ierakstu, no kuriem izrietētu, precīzi kādas skrūves un plāksnes, kādus uzgriežņus projektētāji bija prasījuši izmantot kopņu laiduma vidū, montāžas mezglos.

Šīs plānošanas kļūdas ved pie citām, kuras veicināja traģisko iznākumu. Piemēram, jumta konstrukcijas nestspēju būtiski ietekmēja kopņu savienojumā izmantoto bultskrūvju uzgriežņu tehniskie parametri. To stiprība nebija atbilstoša slodzei, tāpēc skrūvju un uzgriežņu komplekta kopējā nestspēja izrādījās mazāka par nepieciešamo, raksta "Ir".

Kritika veltīta arī kopņu montāžai. Eksperti arī secinājuši, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju sadaļas materiālos nav pilnas informācijas, kādu prasa vispārējie būvnoteikumi, un montāža veikta saskaņā ar šiem nepilnīgajiem dokumentiem. Arī 2011.gada ugunsgrēks, kas daļēji izpostīja jaunbūves jumtu, negatīvi ietekmēja tā stiprumu, tomēr nebija traģēdijas pamatcēlonis. Tieši otrādi, varēja kalpot kā tās novērsējs, ja pēc ugunsgrēka ēka būtu rūpīgāk apsekota.

Pēc neprecīziem projektiem celtās ēkas pārslogotās konstrukcijas sāka lēnām grūt, tiklīdz bija uzbūvētas. Pētot jumta veselo daļu pēc katastrofas, speciālisti secinājuši - jau tūlīt pēc kopņu montāžas bija iespējams saprast draudošo problēmu. Kopnes samontēja 2011.gada februārī, un tās jau uzreiz izliecās. Kopņu apakšjoslas montāžas mezgli attiecībā pret kopņu galu balstījumiem bija nosēdušies lejup par aptuveni 0,7 centimetriem (CM). Martā tika uzliktas dzelzsbetona plātnes un veikti uzbetonēšanas darbi, tad kopnes ieliecās vēl par apmēram diviem centimetriem. Eksperti norāda, ka jau 2011.gada jūlijā, vairākus mēnešus, pirms 18.oktobrī būvvaldē tika iesniegts apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, daži mezgli atradās aptuveni 3-3,5 cm zem kopņu galus savienojošās līnijas.

Līdz ar jumta labiekārtošanas sākšanu 2013.gada oktobra pirmajā pusē slodze pakāpeniski aktivizēja jau sākušos jumta deformācijas procesus. Tad dažādās vietās sāka nocirpties kopņu apakšjoslas mezglu uzgriežņu vītnes, līdz 21.novembrī jumts sagāzās pār cilvēku galvām.

Kā iepriekš publiski izteicies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: "Nebija jautājumi - sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums - kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā," teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti.

Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.