Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavo jaunus noteikumus, kas attieksies uz ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Patvaļīgi iestiklotos balkonus un lodžijas būs jālegalizē, pretējā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem var nākties maksāt naudas sodu un/vai paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir paziņojis, ka pašvaldība pašlaik strādā pie amnestijas varianta, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem, kuri iestiklojuši lodžijas vai balkonus, nav nepieciešams stiklojumu nojaukt vai doties uz Rīgas pilsētas būvvaldi, lai saskaņotu sazin kad veiktos darbus.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs būvvaldes tviterkontā norāda: «Rīgā vien ir 12 000 daudzdzīvokļu namu un vairāk nekā 200 000 dzīvokļu ar lodžijām & balkoniem, kas bija jāņem vērā, radot stiklošanas regulējumu. Lai panāktu 20 gados sastikloto lodžiju piespiedu legalizāciju, būtu nepieciešamas nesamērīgas procedūras, jo jāsagatavo ~1 mlj. dokumentu!!!»
Turklāt Latvijas galvaspilsētā, kur daudzdzīvokļu namā mēdz būt vairāk nekā 100 dzīvokļu, pašlaik nāktos aptaujāt ļoti daudz dzīvokļu īpašnieku, lai saņemtu vairākuma atbalstu savas lodžijas iestiklošanai. Saskaņā ar likumu dzīvokļa īpašums sastāv no dzīvokļa un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, kurā ietilpst balkonu un lodžiju norobežojošās konstrukcijas, tāpēc to iestiklošanai nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana. Jau šis vien daudzās ēkās ir nereāls nosacījums.
Rīgas domes gatavotajos priekšlikumos būs ierosināts, ka spēkā esošajam regulējumam nav jāattiecas uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas un balkoni jau ir iestikloti un nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču uz visiem, kas nākotnē plāno kādus labiekārtošanas darbus, attieksies prasības par atļauju saņemšanu būvvaldē, kā arī sodi par patvaļīgu būvniecību. Neatkarīgā jau rakstīja, ka normatīvie akti paredz, ka lodžijas un balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo būvvaldē, jo tie ir būvdarbi. Ja tādi darbi veikti bez atļaujas, tad tas uzskatāms par patvaļīgas būvniecības objektu.
UZZIŅAI
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļā minēts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kas savukārt nozīmē, ka, ja pārkāpums izdarīts vairāk nekā sešus mēnešus iepriekš, persona par šo pārkāpumu nevar tikt administratīvi sodīta.
Tomēr arī gadījumos, kad iestājies konkrētā pārkāpuma noilgums, pašvaldību būvvaldēm ir jāpieņem lēmums par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu – vai nu pieņemot lēmumu par nepieciešamību legalizēt patvaļīgi veiktos būvdarbus, vai demontējot patvaļīgi veiktos darbus. Šā lēmuma izpildei pašvaldībām ir jādod samērīgs termiņš (Rīgā – aptuveni seši mēneši), kura laikā pārkāpējam ir jāizpilda būvvaldes pieņemtais lēmums.
Ja būvvaldes noteiktajā termiņā lēmums nav ticis izpildīts, pašvaldībām ir tiesības piemērot piespiedu izpildes līdzekli – piespiedu naudas. Piespiedu naudas, atbilstoši Administratīvā procesa likumam, pašvaldība var piemērot ik pēc septiņām dienām pieaugošā progresijā, sākot no 10 €, līdz pat 1425 €. Rīgas pilsētas būvvalde tagad izstrādā noteikumus, lai iepriekš veiktos darbus nevajadzētu legalizēt.
Avots: Rīgas pilsētas būvvalde