Transporta pieturā rupjš tēviņš smēķē un draud sievietei ar mazu bērnu

attēlam ir ilustratīvs raksturs © f64

Kāda aculieciniece portālam nra.lv dalījusies ar ļoti nepatīkamu sūdzību par sabiedriskā transporta pieturā piedzīvoto.

„Es ar mazo bērnu gaidīju autobusu, Purvciemā, pieturā. Āra lija un mēs vēlējāmies ieiet nojumītē, tomēr tur padzīvojis kungs sēdēja uz beņķīša un smēķēja. Tā kā nevēlējos, lai mazajai nākas ostīt dūmus, palūdzu vīrieti beigt smēķēšanas procesu vai vismaz pārcelties nedaudz tālāk. Uz toviņš man nikni atcirta, ka, ja man kaut kas nepatīk, es varot droši „staigāt tālāk” un ja nelikšos mierā, tad pati „dabūšot”,” sūdzas aculieciniece un norāda, ka viņa ar bērnu tā arī stāvējusi lietū līdz atbraucis autobuss.

„Es arī bieži esmu novērojusi, ka sabiedriskā transporta pieturās jaunieši sēž, dzer, smēķē un veciem cilvēkiem, kā arī jaunām māmiņām autobuss jāgaida ārpus nojumes, lietū,” papildina sieviete.

Tomēr, kā portālam nra.lv apstiprināja SIA „Rīgas Satiksme” preses sekretārs Viktors Zaķis, tas, kas notiek sabiedriskā transporta pieturvietās ir Rīgas pašvaldības policijas kompetencē. „Cilvēki bieži asociē pieturas ar Rīgas Satiksmi, tomēr lai gan tas ir saprotams, šādās situācijās palīdzība jāprasa policistiem,” uzsver V. Zaķis.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu un atļauju smēķēt, kā arī par uzrakstu un simbolu paraugiem", aizliegts smēķēt:

  • izglītības un audzināšanas iestādēs, izņemot augstskolas, kurās atļauts smēķēt telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
  • ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai (attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai);
  • tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai;
  • sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;
  • darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
  • publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.), izņemot atsevišķas telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
  • sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem;
  • sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
  • bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
  • parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais