Rīgas cirks bīstams, bet vietām
Viena no bīstamākajām sabiedriskajām ēkām Rīgā ir Rīgas cirks. Lai gan šī ēka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaudēm nav atzīta par tik apdraudošu, ka tajā jau tūdaļ nedrīkstētu spert kāju, tomēr fasāde ir jāatjauno nekavējoties un ir aizliegts ekspluatēt tās ēkas daļas, kas atrodas pie Merķeļa ielas fasādes. Lai pārbaudītu, vai Rīgas cirks respektē šīs prasības, tikšot veiktas atkārtotas pārbaudes.
BVKB savā mājaslapā ir izveidojis interaktīvu karti, kurā var iegūt informāciju par biroja pārbaudīto sabiedrisko ēku drošību. Vērtējumam izmantots tā sauktais luksofora princips: visi objekti kartē iekrāsoti trīs krāsās – zaļā, dzeltenā un sarkanā. Ar sarkano krāsu apzīmēti bīstamie objekti, kas nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc. Tur tad arī var atrast informāciju par vēsturisko Rīgas cirka ēku. BVKB skaidro, ka pēc sākotnējām pārbaudēm tiek dots termiņš, kādā jāuzlabo stāvoklis tajās ēkās, kuru drošības raksturojumam nav izmantota zaļā krāsa. Rīgas cirkam uzdots viena mēneša laikā veikt kupola slogošanu virs tās arēnas daļas, kurā uzstājas mākslinieki.
«Kupola slogošanas slēdziens saskaņā ar līgumu cirkam tiek iesniegts šodien. To veic RTU Būvniecības inženiertehnisko zinātņu fakultātes ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskā laboratorija. Tajā teikts, ka «cirka kupola deformatīvās īpašības pārbaudes gaitā apliecināja, ka būtiskas izmaiņas kopš iepriekšējās pārbaudes 2001. gadā nav notikušas. Deformācijas iekļaujas normas robežās». Tātad BVKB šo dokumentu varēsim iesniegt rīt», vakar Neatkarīgo informēja Valsts SIA Rīgas cirks valdes locekle Lolita Lipinska. Savukārt uz laikraksta jautājumu, kad un vai tiks veikts cirka ēkas fasādes remonts, saņēmām kodolīgu atbildi: atbilde jāmeklē Kultūras ministrijā.
Marta beigās noslēdzās kupola septītā slogošanas pārbaude, lai pārbaudītu kupola maksimālo nestspēju, un jau tad slogošanas eksperts RTU pasniedzējs Aigars Ūdris žurnālistus informēja, ka «kupola deformācija ir, bet tā nav pārsniegusi pieļaujamo līmeni». Pēc šīs slogošanas kupolam bija paredzēts veikt vēl citas pārbaudes. Eksperts gan norādīja, ka tuvākajā laikā kupolam būtu vajadzīga nopietna rekonstrukcija.
Jau iepriekš L. Lipinska ir teikusi, ka ēkas daļa, kurā uzturas skatītāji un arī cirka darbinieki, ir droša, tādēļ Rīgas cirks turpina darbu. Ēka pēdējos mēnešos – pēc martā notikušā ugunsgrēka – ir un vēl tiek pārbaudīta. Tajā notiek pat gruntsūdens pētījumi un konstatēts, ka ēkas fasādes kreisā puse lēnām slīgst uz leju. Pēc cirka vadītājas teiktā, fasādes iegrimšana neradot bīstamus apstākļus apmeklētājiem. Pēc ugunsgrēka vēsturiskajā ēkā ir pabeigts remonts otrajā stāvā, bet ēkas saimnieciskajā daļā renovēti 600 kvadrātmetri. Plašu renovāciju traucē veikt nesakārtotais īpašumtiesību jautājums, jo ilgstoši turpinājās tiesāšanās par zemi un par ēku. Šovasar, kā izriet no Kultūras ministrijas informācijas, tiesvedība par zemi ir noslēgusies, un ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 11. novembra spriedumu apmierināta Kultūras ministrijas un Valsts SIA Rīgas cirks prasība daļā par īpašuma tiesību atzīšanu valstij uz zemi zem cirka ēkas. Par Rīgas cirka ēku tiesāšanās turpinās.