Pēc incidenta ar "skandalozo dzeju" Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) devis uzdevumu Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādi mācību materiāli tiek izmantoti Rīgas skolās, vai tie atbilst normatīviem un to lietošana ir saskaņota ar Izglītības ministriju.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, šāda rīkojuma pamatā ir incidents Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotāja mācību stundā uzdevusi analizēt dzejoli, kas satur rupjus lamuvārdus, par ko skolotājai pēc kādas sūdzības saņemšanas izteikts aizrādījums. Skolotāja ir pārliecināta, ka tā ir cenzūra un nepamatota iejaukšanās viņas darbā.
"Uzskatu, ka dzejnieks literārai pašizteiksmei var izmantot jebkādas metodes. Taču tas nenozīmē, ka jebkuru dzejas darbu jāuzdod analizēt bērniem mācību stundā," komentē Ušakovs.
"Nenoliegšu, arī es pats dažkārt esmu lietojis nenormatīvu leksiku, risinot saimnieciskus jautājumus, jo citādi rodas sajūta, ka teiktais netiek saprasts. Taču rupjībām un lamuvārdiem nav vietas skolas klasē," uzskata Rīgas mērs, kurš gan pats savulaik publiski lamājās Rīgas domes sēdes laikā.
Ušakovs arī nosūtījis vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, lūdzot "oficiālu IZM viedokli, vai mācību procesā drīkst izmantot lamu vārdus", liecina viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Jau ziņots, ka pēc kāda dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot.
Kā aģentūrai LETA teica Ratinīka, dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.