Pašvaldība nodrošina sociālo aprūpi mājās

Jau vairākus gadus pieprasītāks kļūst sociālās aprūpes pakalpojums mājās, jo sabiedrība noveco, gados vecāki cilvēki biežāk slimo un nereti līdzās nav ģimenes vai tuvinieku, kuri varētu aprūpēt tik bieži, cik nepieciešams. Bieži vien vientuļa un slima cilvēka pieskatītāja lomu uzņemas kaimiņš, lai gan šādu pakalpojumu nodrošina pašvaldība.

Zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, cilvēki ļoti bieži vaicā, kādi dokumenti vajadzīgi mājas aprūpes pakalpojuma saņemšanai, kur jāvēršas, vai par to ir jāmaksā, kas sniedz pakalpojumu, vai var uzticēties nepazīstamam cilvēkam, kas nāks uz mājām palīdzēt. Uz jautājumiem par aprūpi mājās šajā un turpmākajās lapās Senioriem (katra mēneša pēdējā ceturtdienā) atbildēs Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes galvenā speciāliste Zenta Čevere.

Sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā nodrošina tiem rīdziniekiem, kas vecuma, funkcionālo traucējumu (radušies slimības vai traumas rezultātā), fiziskās invaliditātes vai slimības dēļ nespēj pilnībā vai daļēji paši sevi aprūpēt, veikt mājas darbus un risināt ar sadzīvi saistītus jautājumus. Šo aprūpi var saņemt jebkura persona, kas deklarēta Rīgā, uzsver Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes galvenā speciāliste Z. Čevere. Piemēram, cilvēkam jāpalīdz nomazgāties, noskūt bārdu, noģērbties vai apģērbties, paēst, izsaukt ārstu, izmazgāt grīdu vai iekurināt krāsni u.c. Iespējams, cilvēkam vajag tikai palīdzēt nomaksāt rēķinus vai nokļūt pie mediķiem. Sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā ietver arī silto pusdienu piegādi, drošības pogas ierīkošanu un asistenta – pavadoņa pakalpojumu.

Lai saņemtu pašvaldības nodrošināto sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, personai vai viņas likumiskajam pārstāvim (pilnvarotā persona, aizgādnis, aizbildnis) jāvēršas Sociālajā dienestā ar rakstisku iesniegumu (norādot problēmu, piemēram, nevaru nodrošināt personisko higiēnu ikdienā, un tās risināšanai vēlamos pakalpojumu veidus).

Sociālais dienests informāciju var saņemt arī no trešajām personām, piemēram, kaimiņiem. Tad darbinieki palīdzēs nokārtot dokumentus, bet arī tādā gadījumā darbinieks dosies uz norādīto adresi, novērtēs dzīves apstākļus, izrunāsies ar potenciālo pakalpojuma saņēmēju un izvērtēs, kādi pakalpojumi viņam vajadzīgi. Ir svarīgi noskaidrot, ko cilvēks pats var izdarīt, kāda veida palīdzība un cik bieži viņam nepieciešama ikdienā.

Sociālajā dienestā ir jāiesniedz arī ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli (veidlapa Nr. 027/u), kurā norādīts, ka personai nav medicīnisku kontrindikāciju pakalpojuma saņemšanai (akūtas infekcijas slimības, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, seksuāli transmisīvas slimības) un kāda ir funkcionālu traucējumu smaguma pakāpe. Piemēram, ja konstatēta akūta infekcijas slimība, tā būs jāizārstē, tikai pēc tam varēs saņemt aprūpi mājās. Atsevišķos gadījumos sociālais darbinieks var lūgt iesniegt arī citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai (piemēram, ja cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi – psihiatra atzinumu, ka persona nav bīstama, kā arī invaliditātes apliecības kopiju, ja personai ir invaliditāte).

Noteikti tiks prasīti dokumenti ienākumu izvērtēšanai (ja cilvēks nedzīvo viens, tad dokumenti nepieciešami arī par pārējiem ar viņu kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem). Ja nepieciešami tikai sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, tad netiek vērtēts nekas cits (īpašumi, auto, naudas uzkrājumi u.tml.) kā vien personas vai pārējo ģimenes locekļu ienākumi (alga, pensijas, pabalsti). Tas tālab, lai izvērtētu, vai samaksa par sociālās aprūpes pakalpojumiem tiks segta pilnībā no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai arī personai (ģimenei) būs jāpiemaksā.

Atnākot pie klienta uz mājām, sociālais darbinieks izpildīs novērtēšanas karti, kas ir konfidenciāls dokuments. Vēlams apbruņoties ar pacietību un izturēties ar sapratni. Jautājumu ir daudz, bet tik skrupuloza anketēšana ļaus noskaidrot, ko cilvēks spēj izdarīt pats, vai viņam kāds var palīdzēt (tāpēc ieteicams, lai novērtēšanā piedalās arī tuvinieki, ģimenes locekļi) un kas būs jādara aprūpētājam.

Vienu gan der ielāgot. Aprūpētājs nav mājkalpotājs, kas darīs pilnīgi visu, ko aprūpējamais vai viņa ģimenes locekļi uzskatīs par nepieciešamu. Tieši tāpēc tiek veikts pašaprūpes novērtējums un aizpildīta personas vajadzību pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem novērtēšanas karte. Un vēl – sociālais darbinieks, kurš ieradīsies pārbaudīt dzīves apstākļus un aizpildīt iepriekš minēto karti, nebūs tas, kurš ikdienā aprūpēs cilvēku. Rīgas domei ir noslēgti līgumi par aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar vairākām organizācijām, un klientam tiks piedāvāta iespēja izvēlēties.

UZZIŅAI

Pašvaldība nodrošina sociālo aprūpi dzīvesvietā no pulksten 8 līdz 22 (līdz 35 stundām nedēļā).

Informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību Rīgā var iegūt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 (darba dienās);

Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048, kā arī Rīgas domes Labklājības departamenta mājaslapā www.ld.riga.lv.