Būvvalde neaizliedz deju kolektīva "Liesma'' telpās uzturēties cilvēkiem

© liesma.com

Sertificēts būvinženieris pēc biedrības "Tautas deju un mūzikas klubs "Liesma"" ēkas Brīvības ielā 70-19 apsekošanas secinājis, ka būves tehniskais un ekspluatācijas rādītāju stāvoklis ir neapmierinošs attiecībā uz jaunām būvēm, kā arī ēka neatbilst mūsdienu normatīvu un higiēnas prasībām.

Kā aģentūrai LETA stāstīja grupas "Baltie lāči" solists un nu jau bijušais biedrības valdes loceklis Andris Baltacis, viņš kopā ar biedrības valdes priekšsēdētāju Arni Rupaini aicināja būvinženieri veikt kluba telpu apsekošanu, lai noskaidrotu, kāds ir patiesais telpu stāvoklis, cik tas ir drošs un atbilstošs bērnu deju nodarbībām, kā arī saprast nepieciešamo ieguldījumu apjomu, lai veiktu ēkas renovāciju.

Atzinumā minēts, ka galvenais ieejas mezgls ir izveidots caur pagrabstāvu. Pakāpienu izmēri neatbilst normatīvu prasībām un ir bīstami ekspluatācijai, kā arī nav apzīmēts pirmais un pēdējais pakāpiens. Pagraba telpās, kā arī drēbju noliktavās nav vēdināšanas sistēmas, sajūtama pelējuma sēnīšu smaka, līdz ar to nav ievērotas telpu higiēnas un mikroklimata prasības. Ilgstoši atrodoties telpās ar šādu mikroklimatu, pastāv augsts risks saslimt ar elpošanas ceļu slimībām. Tik mitrās telpās nav ieteicams glabāt drēbes un citus ansambļa rekvizītus.

Būvinženieris konstatējis, ka sanitāro mezglu skaits neatbilst normatīvu prasībām un to stāvoklis ir antisanitārs. Tāpat nodarbību zālēs nav pieplūdes un nosūces vēdināšanas sistēmas, savukārt logu vērtnēs konstatētas deformācijas un tās ir aizlīmētas ar papīra lentēm, bet uz ārsienām konstatēti lietusūdeņu mitruma plankumi.

Tāpat atzinumā norādīts, ka apkures radiatori iebūvēti daļēji grīdā un tiem nav regulējošo vārstu, savukārt iekšējā elektroinstalācija ir izvietota zem apmetuma. Būves plānojums un iekārtojums neatbilst telpu ekspluatācijas prasībām.

Būvinženieris iesaka ēkai izstrādāt kapitālā remonta projektu.

Tikmēr Rīgas būvvaldes būvniecības kontroles eksperti ēkas nesošajās konstrukcijās nav konstatējuši bīstamības pazīmes, tāpēc neredz pamatu aizliegt tajās uzturēties cilvēkiem. "Prasās kosmētiskais remonts, vēdināšana varētu būt labāka. Pagaidām no konstruktīvā viedokļa neredzu bīstamību, lai varētu slēgt telpas. Sienas, pārsedzes nav tādā stāvoklī, kas būtu bīstams ekspluatācijai," pēc šodien veiktās telpu apskates atzina būvvaldes galvenais būvinspektors Voldemārs Ēvele.

Kluba "Liesma" valdes loceklis un tautas deju ansambļa "Liesma" mākslinieciskais vadītājs Jānis Marcinkevičs atzina, ka viņa skatījumā ēka neapdraud ne dejotājus, ne viņu vecākus un darbiniekus.

"Izstrādāsim plānu, lai pamazām visu savestu kārtībā. Varbūt mums ir vecāki radiatori vai kāds krāns nedarbojas, taču šīs lietas neapdraud bērnu dzīvību. Tas tikai parāda, ka kultūrai ir pārāk maz naudas. Mēs vienmēr esam savas telpas turējuši tīrībā un drošībā," pauda Marcinkevičs.

Jau ziņots, ka tautas deju kolektīvu "Dzīpariņš", "Dzirkstelīte" un "Liesma" dejotāju vecāki vēstulē medijiem minēja, ka ar prettiesisku, krāpniecisku un kaitniecisku rīcību Baltacis un grupas "Baltie lāči" menedžeris Rupainis esot iekļuvuši kluba "Liesma" biedrības biedros un valdē, kā rezultātā tiekot mēģināts apturēt ilggadējā tautas deju un mūzikas kluba "Liesma" darbību, kā arī, ar reiderisma paņēmieniem cenšoties izkrāpt klubam "Liesma" piederošās telpas Rīgā, Brīvības ielā 70-19.

Ņemot vērā to, ka pret Baltaci ir sākta apmelošanas kampaņa, viņš vakar pieņēmis lēmumu atkāpties no biedrības "Tautas deju un mūzikas klubs "Liesma"" valdes.

"Balto lāču" solists uzsvēra, ka ēka Brīvības ielā 70-19 pieder biedrībai un neviens to negrasās nojaukt vai atņemt. No valdes locekļu puses nedz mutiski, nedz rakstiski nekad nav bijis arī izteikumu par ēkas pārdošanu, atsavināšanu, ieķīlāšanu vai nodošanu kādām trešajām personām.

Rīgas būvvalde sola pārbaudīt Baltača pasūtītās tautas deju kolektīvu mēģinājumu telpu tehniskās apskates slēdzienu.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais