Zemnieku Saeima, kas apvieno vairāk kā 800 biedrus, kopīgi izvērtējot 20 gadus Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas, secina, ka diemžēl ļoti bieži nozarē ir tikai "dzēsti ugunsgrēki", bet vienoti domāts par ugunsdrošību nav.
Tomēr turpmāk tā strādāt un burtiski "cīnīties" zemnieki nevēlas - ir jāmaina attieksme un jāpalielina efektivitāte, tādēļ Zemnieku Saeima aicina savus biedrus, esošo un bijušos Zemkopības ministrus kopīgi definēt ilgtermiņa stratēģiju un nepieciešamās pārmaiņas nozarē.
Biedrības Zemnieku Saeima biedri, aktīvākie lauksaimnieki no visiem Latvijas reģioniem un lauksaimniecības politikas veidotāji - Zemkopības ministrijas pārstāvji un bijušie zemkopības ministri tiksies neformālā diskusijā "pie ugunskura" šā gada 3.februārī plkst. 14 pie LR Zemkopības ministrijas ēkas Rīgā, Republikas laukumā 2.
Latvijas lauksaimniecība pēc 1990.gada attīstījusies ar dažādu intensitāti. Lauksaimnieki pārliecināti, ka 20 gadu laikā lēmumi, kas skāruši un skar Latvijas zemniekus, pieņemti, galvenokārt, paļaujoties uz īstermiņa risinājumiem, bet abpusēji - gan lauksaimniekiem, gan valdībai - pieņemamu risinājumu meklējumos gājis grūti, par ko liecina lauksaimnieku protesti, īpaši pēdējo divu gadu laikā, informē Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
2009.gada sākumā, no 21.janvāra līdz 3.februārim, notika līdz šim vērienīgākās Latvijas zemnieku protesta akcijas, izsakot atbalstu piensaimniekiem un aicinot valdību mazināt birokrātijas slogu lauksaimniecībai. Tā rezultātā lauksaimnieki panāca 27 milj. Ls atbalstu nozares stabilizācijai un valdības solījumus uzlabot situāciju, bet diemžēl lauksaimnieki atzīst, ka atkal piedzīvots princips - "ar vienu roku iedeva, ar otru atņēma", teikts Zemnieku Saeimas izplatītajā paziņojumā.
"Lauksaimnieki vairs negrib samierināties ar diskriminējošo situāciju ES maksājumos, Latvijas deputātiem ir jācīnās par vienoto maksājumu izlīdzināšanu Eiropā, kā arī par Latvijas lauksaimnieku vienlīdzīgu konkurenci Eiropas tirgū - mācību laiks apgūt Eiropas gaiteņus ir beidzies - mūs vairs nepamierinās deputātu atrunas, mēs gribam rezultātu! Tādēļ aicinām visus lauksaimniekus un gan esošo, gan bijušos nozares ministrus kopīgi rast ilgtermiņa risinājumus, lai nozare var attīstīties," kļūt prasīgākiem aicina Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Latviešu mentalitātei bieži piedēvē kūtrumu, pērn, šķiet, lauksaimnieki pārsteidza paši sevi, atskārstot, ka spēj tik vienoti un organizēti rīkoties. Taču rezultāta "garša" nav bijusi pārāk salda. Latgales lauksaimnieku balss Silvija Dreijere vērtējot lauksaimniecības attīstību ir emocionāla: "Pirmkārt, ceru, ka nekad nepiedzīvosim tik sliktus laikus, lai kļūtu vēl vienotāki kā bijām. Otrkārt, rezultātu nesasniedzām, jo piena cenas vēl arvien ir vienas no viszemākajām ES. Rīcība no ZM un valdības bija plika atpirkšanās nevis sākums konstruktīvai darbībai, plānam kādu mēs visi kopā gribam redzēt Latvijas lauksaimniecību."
Kurzemnieks Kaspars Brauers, z/s "Lejas" īpašnieks, vērtējot situāciju, skaidro: “Vislielāko satraukumu lauksaimniekiem rada tas, ka nav iespējams neko plānot, vienu dienu atbalsta, otrā dienā uzliek jaunu nodokli, jaunas prasības, vai pat nesamaksā solīto. Pagājušā gada protesti pirmajā brīdī šķita veiksmīgi - lauksaimnieki spēja izrādīt vienotību un pieprasīt no valdības atbalstu, taču pēc tam "ar otru roku" atņēma. Mums jābūt konkurētspējīgiem Eiropā, tikai spēles nosacījumi nevienlīdzīgi. Tā, piemēram, Vācijā piena iepirkuma cena ir augstāka, valsts atbalsts piecas reizes lielāks un ar to var rēķināties vismaz trīs gadus, bet kredītprocenti divas reizes zemāki. Bet mums? Man paredzēts saņemt atbalstu gandrīz 100 Ls/ha, bet es pat nezinu vai un kad to saņemšu, kā tad vispār var ko plānot? Attīstība nevar notikt tik neprognozējamos apstākļos. Lauksaimniecības tālākai virzībai nepieciešama skaidra stratēģija, nepieciešams redzējums - kas būs pēc pieciem gadiem, jānosaka, ka, piemēram piena, gaļas un graudu nozares ir prioritāte, tāpat kā bioenerģijas ražošana. Katra novada vajadzību pēc enerģijas zemnieki varētu nodrošināt, ja būtu garantija, ka 20 gadus iepirks no zemniekiem šķeldu un biomasu. Šobrīd netiek pieņemti lēmumi ilgtermiņam un tā tas nevar turpināties".
Savukārt Artūrs Akmens z/s "Laši" īpašnieks no Jēkabpils puses uzsver: "Skaidrs ir tas, ka bulciņas klāt neviens nenesīs. Manuprāt, lauksaimniecībā šobrīd vissarežģītākais ir tieši birokrātijas process - tādēļ ražojošajiem lauksaimniekiem jāpievienojas organizācijām, jāmaksā biedra naudas un jāalgo komanda, kas aktīvi darbojas varas gaiteņos, lai cīnās un aizstāv mūsu intereses. Pēdējā gada laikā lauksaimnieki vairakkārt parādījuši, ka spēj apvienot spēkus un paust savu viedokli, šobrīd ir skaidrs, ka katrs bizness cenšas lobēt savas intereses un arī lauksaimnieki nedrīkst būt kūtri. Lauksaimniecība bija, ir un būs viena no svarīgām tautsaimniecības nozarēm, taču pašiem jābūt aktīviem cīnīties par savām interesēm, pašiem jāuzņemas atbildība par to, kādus cilvēkus ievēlam Saeimā un valdībā, jo ar tiem cilvēkiem pēc tam būs jāstrādā. Un pašiem jāpieņem lēmumi - kādu lauksaimniecības attīstību vēlamies, jāvienojas un jāizstrādā ilgtermiņa lauksaimniecības politika."
Jaunie saimnieki modernās lauku saimniecībās, šķiet domā daudz lielākā perspektīvā kā valsts vara, tā viens no aktīvākajiem jaunajiem zemniekiem Toms Knope, z/s "Rudeņi" īpašnieks ir pārliecināts, ka nākotne ir lauku dzīves attīstībā un pilnveidošanā: "Līdz šim Latvijas valsts pasludinātās lauksaimniecības politikas nostādnes vērtējamas kā izplūdušas un ļoti mainīgas.Tas neveicina lauksaimnieciskās ražošanas plānošanu un attīstību ilgtermiņā. Lauksaimnieku - t.i. ražotāju un lauku iedzīvotāju vidū valda neticība valsts varas pārstāvjiem, nedrošība par nākotni un bezcerība."