Rīgas Taksometru parks grib saņemt patentu dizaina paraugam – baltas un sarkanas krāsas salikumam uz savām automašīnām, lai tās atšķirtos no visiem citiem taksometriem Rīgā.
Lai gan tagadējā a/s Rīgas Taksometru parks (RTP) ir starp visilgāk pastāvējušajiem uzņēmumiem Latvijā, daudz pazīstamāka ir tā preču zīme RedCab un vēl jo vairāk fakts, ka šie taksometri patiešām ir sarkanā krāsā. Tagad uzņēmums ķēries pie savu automašīnu pārkrāsošanas, lai padarītu tās nesajaucamas ar citu firmu taksometriem, kuri cenšas līdzināties īstajiem RedCab. RTP un taksometru klientu problēma ir tā, ka līdzināšanās attiecas tikai uz krāsu, nevis uz pakalpojumu kvalitāti. Pēc tam RTP nākas skaidrot, ka cilvēku neapmierinātība ar pārvadājumu sarkanā taksometrā nebūt nenozīmē, ka klients jebkurā gadījumā izmantojis RTP pakalpojumus.
Taksometru pārkrāsošana startēja ar 20 jaunu taksometru iegādāšanos kopā par 444 000 eiro. Šāda cena par pašiem jaunākajiem, līdz Eiropai nupat kā nonākušajiem Ford SMax sērijas modeļu automobiļiem ir zemāka nekā tiek prasīta no nākamajiem pircējiem. Pārdodot šos automobiļus tieši RTP ar atlaidi, to izplatītājs Latvijā Inchcape Motors Latvia grib panākt, lai taksometri kalpotu jauno automobiļu noieta veicināšanai, proti, šādos taksometros kaut pasažieru vietās pavizināti cilvēki varētu vēlēties iegūt tieši tādu automobili personiskā lietošanā. Vēl otrs cenu pazeminošs faktors bijis ar baltu, tas ir, auto pamatkrāsu, pārklātu mašīnu pirkšana. Tagad daudzi autoražotāji iemanījušies pasniegt citu krāsu izmantošanu automobiļu pārklāšanai kā papildu pakalpojumu, par ko arī papildus jāpiemaksā. Gala rezultātā RTP izdevumi nebūtu mazāki, ja tas pats pārkrāsotu baltās automašīnas sarkanas. Pārkrāsot tikai jumtu RTP izmaksā daudz lētāk.
Sarkano jumtu atdošana taksometriem nozīmē atgriešanos gandrīz pie uzņēmuma pirmsākumiem. Vēl pēc mēneša paies 63 gadi, kopš avīze Cīņa 1952. gada 10. oktobrī nodrukāja Komunistiskās partijas 19. kongresa doto uzdevumu organizēt taksometru parkus visās lielākajās Padomju Savienības pilsētās. Drīz vien tas tika izdarīts arī Latvijas PSR galvaspilsētā. Tajā laikā padomju autobūves greznākais masu produkts saucās Pobeda, ko ņēma par pamatu pirmo taksometru parku komplektēšanai. Nepilnus desmit gadus vēlāk Pobedas vietā nāca Volga, kā arī aizsākās tradīcija šo automašīnu jumtus krāsot sarkanus. Pēc RTP valdes priekšsēdētāja Kaspara Muižnieka stāstītā, sākotnēji krāsa vēstījusi, ka automobilis jau bijis kapitālajā remontā, bet tad saprasts, ka vēl būtiskāk ir ļaut cilvēkiem pamanīt tieši taksometrus kopējā automašīnu plūsmā. Tolaik taču cilvēkiem nešķita, ka automobiļu daudzums ir niecīgs, jo viņi nezināja, kā tas pieaugs turpmāk. Toreiz maz bija jebkā, ieskaitot arī taksometrus, bet taksometru trūkumu bija atļauts publiski atzīt. Arī šādu atļauju bija maz, tāpēc padomju prese no Cīņas līdz žurnālam Dadzis šo atļauju izmantoja nemitīgi un aizrautīgi. Padomju Savienības sabrucināšana sākās ar atļauju privātpersonām pārvadāt cilvēkus par naudu ar saviem personiskajiem automobiļiem. Vieni ar to tikai pelnīja, bet citi skatījās un domāja, ka pelnīt pašiem vispār būtu ienesīgāk nekā saņemt algu padomju uzņēmumos. Sabiedrībā sākās nemieri, kas aizslaucīja šādus uzņēmumus un arī tādus padomju sadzīves atribūtus kā taksometrus ar sarkaniem jumtiem.
Tagad taksometru Rīgā ir daudz par daudz. Proti, reģistrētas 2172 šādas automašīnas, kas sadalītas pa 590 uzņēmumiem. Valsts iestādes un Rīgas pašvaldība ir ne reizi vien solījušas, ka nu gan pēdējais laiks nozari sakārtot, bet maz no tā kas iznācis. Tagad taksometriem mēdz būt garas dīkstāves, kuru radītie zaudējumi tiek segti ar pietiekami augstu taksometru pakalpojumu tarifu. Klientu uzmundrināšanai atgādināsim par padomju laikiem, kad jāmaksā bija relatīvi mazāk, toties taksometru pieturās rindā nestāvēja automašīnas. Stāvēja un ilgi stāvēja cilvēki, kas gribēja braukt ar taksometru, ja nu kāds taksometrs šajā pieturā parādītos.