Pirms vairāk nekā gada tika restaurēts Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis II Meža kapos, taču nu izraisījušās domstarpības par, no vienas puses, nekvalitatīvi veiktu teritorijas labiekārtošanu, no otras puses – atkritumu savākšanas mašīnu nodarītajiem postījumiem.
Tehnisko restaurācijas projektu pieminekļa restaurācijai, kurā tika plānota arī teritorijas labiekārtošana, veica SIA Arhitekta L. Šmita darbnīca. Arhitekts Neatkarīgajai stāsta, ka vairākas reizes domi informējis, ka pieminekļa priekšlaukumu bojā smagā atkritumu izvešanas tehnika, kas izdangājot arī citus kapu celiņus. "Laukums tika iesegts ar speciālu maisījumu, pamatne ir nosēdusies un neiztur slodzi. Ierosinājām, lai atkritumus savāc ar sīku tehniku, kā citur pasaulē dara. Ja to nevar, tad abās laukuma pusēs vajadzētu ierakt granīta stabiņus," sacīja arhitekts Laimonis Šmits. Viņš uzskata – ir būtiski, kā izturamies pret savām svētvietām. Stabiņu izskats un materiāls jau ir saskaņots ar kultūras pieminekļu ekspertiem.
Savukārt Rīgas domes Kapsētu pārvalde uzskata, ka arhitektu birojs darbu veicis nekvalitatīvi, jo vajadzējis jau sākotnēji paredzēt, cik izturīgs būs laukuma segums, zinot, ka tur brauks atkritumu savākšanas transports. "Ir redzams, ka projektējot nav ņemti vērā apstākļi par minētā laukuma ērtu kopšanu. Kapsētu pārvalde ir saņēmusi vairākas sūdzības no kapsētas apmeklētājiem par dubļiem un peļķēm, kas lietus laikā veidojas pieminekļa priekšlaukumā un nav saistītas ar smagās tehnikas pārvietošanos, bet gan uzklātā seguma nespēju absorbēt ūdeni. Būtu jāizvērtē sadarbības lietderība ar SIA Arhitekta L. Šmita darbnīca, ņemot vērā faktu, ka J. Čakstes pieminekļa restaurācijas darbu realizēšana un turpmākā ekspluatācija atklājusi būtiskas nepilnības projektēšanā," šie ir tikai daži Kapsētu pārvaldes priekšnieka Viļņa Bisenieka arhitekta darbam veltītie pārmetumi, kurus viņš nosūtījis pašvaldības Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Stepaņenko. Taču no šā dokumenta saprotams, ka darbu pieņemšanas laikā pretenziju nav bijis.
V. Bisenieks arī uzskata, ka L. Šmita ieteikums pieminekļa teritoriju norobežot ar granīta stabiņiem no Somijas, kas pēc 2007. gada cenām izmaksātu 8860 latu, ir pārāk dārgs un uzskatāms par greznuma izdevumiem. Viņš prāto, ka varētu izmantot pieminekļu noliktavā pieejamos materiālus. L. Šmits miermīlīgi atteic – viņš, protams, neesot spējīgs inventarizēt visus krājumus, bet, izvērtējot daļu akmens stabiņu, nācies secināt, ka tie visi bijuši bojāti. Viņš saka – ir taču iespējams sazināties ar Somijas akmens izstrādājumu karjeru un precizēt pašreizējās cenas, bet arī 8000 latu nav grandioza summa. Turklāt Latvijā nav tādu meistaru, kas varētu izgatavot šādus stabiņus, un, ja varētu, tad tas būtu roku darbs, kas maksātu krietni dārgāk. Arhitekts atgādina Rīgas domes vēlmi piesaistīt pilsētai tūristus un norāda, ka Čakstes piemineklis noteikti ir apskates vērts. Taču ne jau pašreizējā situācijā, kad tā tuvumā salikti lieli un raibi atkritumu konteineri un jebkurā mirklī tūristu priekšā var iznirt lieltonnāžas atkritumu transports.
Visa šā kašķa rezultātā Kapsētu pārvalde ir apņēmusies nodrošināt, ka kapsētas teritoriju apkalpojošā lieltonnāžas tehnika turpmāk nepārvietosies pāri pieminekļa priekšlaukumam. Tiek arī pieļauts, ka granīta stabiņus varētu uzstādīt tajās laukuma malās, kas atrodas tuvāk piemineklim, tādējādi vieglā transporta kustība tiktu novirzīta gar alejas malu.