Rainis un Aspazija sarakstās pie operas
Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra skvērā uzstādījis sešus vides mākslas objektus Raiņa un Aspazijas mīlas vēstules.
Parkā slejas Raiņa un Aspazijas silueti, uz kuriem lasāmi vēstuļu fragmenti rokrakstā. Dzejnieku siluetu otrā pusē tie izlasāmi datorrakstā. Darbu autores ir SIA IBIO Union mākslinieces Laura Bistrakova, Laine Uzulēna un Iveta Heinacka. Objektu atrašanās vieta ir īpaša, jo tuvāk Raiņa bulvārim izvietoti dzejnieka silueti ar viņa radītām rindām, savukārt Aspazijas bulvāra pusē aplūkojami dzejnieces rakstīto vēstuļu fragmenti. Iepazīties ar abu dzejnieku saraksti būs iespējams līdz 22. septembrim.
Raiņa un Aspazijas korespondence ilga 35 gadus, no 1894. līdz 1929. gadam. Saglabājušās 2499 vēstules, kuras no 2009. gada iekļautas UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.
Izcilo literātu savstarpējās attiecības par aizrautīgām uzskata arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs un kultūras žurnālists Arno Jundze, kas piedalījies filmas Jānis. Elza. Mīlas grāmata tapšanā, kuras pirmizrāde būs 11. septembrī Latvijas Televīzijā. «Pastāv priekšstats, ka Rainis un Aspazija ir kā uz postamenta uzlikti un nedzīvi, bet šīs vēstules parāda, cik viņi ir kaislīgi. Strādājot ar saraksti, var sekot līdz viņu stāsta attīstībai. Kad Aspazija teic, ka viņi nevar būt kopā, jo Raiņa ģimene jauno dzejnieci nepieņem, dzejnieks ir izmisumā,» stāsta A. Jundze. «Nebūtu Aspazijas, nebūtu tāda Raiņa, kādu viņu mēs pazīstam, viņi ir neatdalāmi! Tas parādās vēstulēs un citos dokumentos. Vispirms Rainis cenšas publicēt Aspazijas darbus, strādājot Dienas Lapā, bet vēlāk, kad Aspazijai bija iespēja tulkot Johana Volfganga Gētes darbu Fausts, viņa uzticēja to darīt Rainim. Aspazija sākuma posmā noteikti bija tā, kura vadīja Raini un ar sievišķīgu viltību lika turpināt strādāt. Protams, Rainis palīdzēja arī viņas darbiem.»