"Rimi pie muzeja ieejas ir pilnīgs kliedziens," saka Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone. Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe atzīst, ka tirdzniecības centra projekts no kvalitātes viedokļa priecē.
Tomēr pagaidām neatbildēts ir jautājums, kā tiks risinātas iespējamās transporta problēmas, tāpēc diskusijas par veikala un muzeja simbiozi turpināsies.
Izdevīga vieta
SIA DEPO projekts izstrādātajā būvniecības iecerē tirdzniecības centram Brīvības gatvē 448, tiešā Brīvdabas muzeja tuvumā, paredzēts "mazs lielveikals" ar kopējo platību 1482 kvadrātmetri, kurā atrastos gan tradicionālās tirdzniecības platības
ar kasēm, gan teritorija
īrniekiem. Pie veikala paredzēta vieta āra tirgotājiem, kā arī stāvvieta 43 automašīnām.
Uzņēmumā Rimi Latvija šo ieceri pamato ar tirdzniecībai izdevīgu vietu, kur ir liela automašīnu un cilvēku plūsma.
J. Dripe nenoliedz, ka "tā nav laba vieta lielveikalam, bet nevaram iestāties pret to, kas nopircis šo zemi". Arhitekts pieļauj, ka, iespējams, pašvaldība šo zemesgabalu varētu arī atpirkt. Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Pētersone gan skaidro, ka pašvaldība atpērk tos zemesgabalus, kas tai nepieciešami likumā noteikto funkciju realizēšanai. Piemēram, ceļu un tiltu izbūvei vai izglītības iestāžu vajadzībām. "Pašlaik zemes atpirkšana nav prioritāte," viņa piebilst.
Jau degradēta vide
Būvvaldes padome nolēmusi: ņemot vērā, ka zemesgabals atrodas pilsētbūvnieciski nozīmīgā vietā pie pilsētas maģistrālās ielas un Brīvdabas muzeja tiešā tuvumā, būvniecības iecere jāskata Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā. Sarunas turpināsies, apliecina J. Dripe. Brīvdabas muzeja direktore I. Millersone neslēpj, ka par šo ieceri nav sajūsmā, bet vismaz ir saņēmusi solījumu, ka turpmāk tiks uzklausīts arī muzeja viedoklis. Arī līdz šim no muzeja ir bijusi vēlme, lai tā pārstāvjus uzaicina uz apspriešanu. "Ja šo ieceri nenoraida, lai vismaz saskaņo ar muzeju. Ainava jau ir degradēta ar [uzņēmēja Jevgenija] Gomberga daudzdzīvokļu ēku," viņa vērtē. Kādreiz vietā, kur iecerēta veikala būve, atradās Baložu krogs un bija plānots novietot kādu kultūrvēsturisku ēku.
Atgādinās zivju zvīņas
Plānojot veikala vizuālo izskatu, paredzēts radīt asociācijas ar dabisko materiālu izmantošanu. Veikala priekšējā daļa, kas būs zemāka, atgādinās no zariem veidotu žogu – materiālos plānots izmantot darvota koka brusas, zem kurām atradīsies sausā apmetuma plāksnes, papildus būs arī melna matēta metāla apdares loksnes.
Veikala aizmugurējā daļa, kura apjoma ziņā paredzēta daudz lielāka un līdz astoņiem metriem augsta, būs ar lauzītu jumtu, bet sienas noklātas ar alumīnija vai cinkota tērauda plāksnēm, radot asociācijas ar zivju zvīņām. Brīvības gatves pusē paredzēts veidot zemes uzbērumu, kuru no ielas norobežotu 1,3 metrus augsta betona siena.
Atklāts jautājums par transportu
Diskutējot arhitekta kolēģijā, vislielākās iebildes un neskaidrības radās par iespējamo transporta kustību potenciālā veikala apkaimē. Projekta attīstītāji piedāvā savu variantu: iebraukšana stāvvietā paredzēta no Brīvdabas ielas, bet preču piegāde – pa
nenosauktu un jaunprojektētu ielu veikala aizmugurē. Plānots, ka autobusa pietura tiks pavirzīta uz Rīgas centra pusi. Zinot, ka vasarā, jo īpaši tad, kad tiek rīkoti tradicionālie gadatirgi, Brīvdabas muzejā ir ļoti liels cilvēku pieplūdums, tika norādīts uz iespējamām problēmām tieši šajā gadalaikā. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka, transporta jautājumus pārrunājot, vajadzētu uzklausīt arī muzeja viedokli.