Pēc klostera māsas nogalināšanas Ķīpsalā un tai sekojošās nākamās slepkavības tajā pašā apkaimē ilgi nevajadzēja minēt, kurš varētu būt vainīgais. Dažas stundas pēc otrā nozieguma policisti ļoti ātri atrada aizdomās turamo – 18 gadu vecu jaunieti.
Noziedznieks pagājušā gada decembrī par upuriem bija izraudzījies sievietes, viena bija dzimusi 1958., otra – 1935. gadā. Viņš bija centies noslēpt līķus, kā arī, saplēšot apģērbu, mēģinājis radīt iespaidu, ka pret vienu no upuriem veikts dzimumnoziegums. Policija informēja, ka uzbrukumi sievietēm bijuši spontāni un notikuši diennakts gaišākajā laikā. Klostera māsas līķis bija apsegts ar sazāģētiem kokiem un zariem, bet otra upura mirstīgās atliekas – ar gružiem. Noslepkavoto sieviešu līķi bija novietoti 200 līdz 250 metru attālumā viens no otra.
Pēc tam, kad klostera māsas, policisti un biedrības bezvests.lv aktīvisti apmēram nedēļu meklēja pazudušo klostermāsu Leonīdu Magdalēnu Tatarčuku, nogalināto netālu no klostera brikšņos atrada kaimiņu sieviete, pastaigājoties ar suni. Savukārt otra sieviete pusdienlaikā regulāri devusies pastaigāties. Kad viņa neatgriezās darbavietā, kolēģi sacēla trauksmi, izsauca policistus un devās meklēt pazudušo arī paši. Nogalināto sievieti atrada Balasta dambī, un, tāpat kā nogalinātajai klostermāsai, arī viņai bija sista brūce galvā.
Dažas stundas pēc otrā nozieguma tika aizturēts 18 gadu vecs jaunietis, kurš atzinās abās slepkavībās. Krietnu laiku bija jāgaida tiesu psihiatriskās ekspertīzes slēdziens, bet nu policija ir pavēstījusi, ka jaunietis atzīts par pieskaitāmu un tāds bijis arī noziegumu izdarīšanas laikā. Sieviešu slepkava ir dzimis 1996. gadā, rīdzinieks, dzīvoja daudzbērnu ģimenē, un viņa dzīves apstākļus policijā raksturo ar vārdiem «salīdzinoši nelabvēlīga ģimene».
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins informē, ka lieta nodota prokuratūrai, bet slepkavību motīvi joprojām nav zināmi. Jaunietis par tiem nestāsta. «Savus motīvus viņš sakarīgi paskaidrot nevarēja,» piebilst D. Anučins. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vienai no sievietēm jaunietis nozadzis mobilo telefonu un personu apliecinošu dokumentu, tāpēc viņam tiesas priekšā būs jāstājas ne tikai par slepkavībām, bet arī par zādzību un dokumenta nolaupīšanu. Par šādiem noziegumiem viņš var saņemt bargāko soda mēru – mūža ieslodzījumu.
Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) 2014. gada publiskā pārskata informāciju Latvijas ieslodzījuma vietās atradās 63 cilvēki, kuriem būtu jāizcieš mūža ieslodzījums (no tiem desmit bija apcietināti, pārējie – jau notiesāti). Interesanti, ka 2009. gadā IeVP veikts pētījums Uz mūžu un ilgtermiņā notiesāto personu vajadzības, kura rezultātā izveidots Latvijas uz mūžu notiesātā portrets: tā ir persona, kuras vidējais vecums ir 38,43 gadi; kas pēc tautības ir latvietis vai krievs; ar pamatskolas vai vidējo izglītību; pārsvarā labām latviešu valodas zināšanām; kura prot lasīt, rakstīt un ikdienišķām vajadzībām veikt skaitliskus aprēķinus; kas agrāk jau bijusi saukta pie kriminālās atbildības; kuru radi un draugi apmeklē diezgan reti vai neapmeklē vispār, bet tas viņu neuztrauc (pēc uz mūžu notiesāto vārdiem).
Pētījuma rezumējumā gan norādīts, ka tika nointervētas tikai 40 ilgtermiņā notiesātas personas Daugavgrīvas un Jelgavas cietumā, kas ir samērā mazs skaits, tāpēc iegūtos rezultātus nevar vispārināt.