Kopš maija, kad Francijas, Itālijas, Horvātijas un Vācijas nacionālajās televīzijās tika izrādīta dokumentālā filma par Rīgas Centrāltirgu, tirgus administrācija saņem ne tikai epasta vēstules, kurās izteikta vēlme atrast darbu šajā vietā, bet ir gūts arī pavisam reāls pierādījums tam, ka Rīgas Centrāltirgus ir ievērojama struktūra un laba vieta starptautiskajam biznesam. Filmas iespaidā dārzeņu paviljonā itāļu uzņēmējs atvēris picēriju, kas gūst lieliskus panākumus.
Itāļu producenti saskata Rīgu
Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs informē: «Ideja par filmas uzņemšanu radusies Itālijas producentiem, kuri vēlējās uzņemt filmas par pieciem lieliskākajiem Eiropas tirgiem. Viņi uzskatīja, ka Rīgas Centrāltirgus ir viens no tiem, par ko vērts runāt un stāstīt visai Eiropai. Tieši ar filmu par mums tiek noslēgts filmu cikls par pārtikas produktu tirgiem – faktiski mēs esam kā odziņa jau gatavajā tortē. Jau šodien jūtams, ka palielinās ne tikai pircēju un tirgotāju interese par šo unikālo tirgu, kas savulaik atzīts arī par izcilāko starp izcilākajiem Eiropas tirgiem, bet arī tūristu pieplūdums. Ja šodien tirgu ik dienu apmeklē ap 100 tūkstošiem cilvēku un gandrīz puse no viņiem ir tūristi, kas šeit ne tikai priecē acis un brīnās, bet arī iepērkas un ietur maltītes, tad nākotnē mums jādomā par vēl plašāku piedāvājumu tieši šai apmeklētāju daļai. Tapšanas stadijā ir Rīgas Centrāltirgus muzejs, jo tirgus vēsture, sākot jau ar unikālo arhitektūru, ir dinamiska un aizraujoša. Vai zinājāt, ka virs gaļas paviljona ir dzelzceļa atzars un perons, lai laucinieki var ar vilcieniem preci piegādāt? Šīs filmas reālo atdevi pilnā apmērā varēsim novērtēt tikai 2017. gadā, jo tikai šopavasar sācies tās ceļš pa ārvalstu TV un kino ekrāniem.». Filma Rīgas Centrāltirgus tapusi filmu cikla Food Markets: In the Belly of the City otrās sezonas ietvaros par pieciem interesantiem un unikāliem Eiropas tirgiem – Zagrebā, Freiburgā, Tulūzā, Florencē un Rīgā. Filmēšana norisinājās visa 2014. gada garumā, atspoguļojot visus četrus gadalaikus. Filma sniedz aizraujošu ieskatu unikālajā Centrāltirgus ansamblī un iepazīstina skatītājus ar tādiem Latvijas virtuvei tipiskiem, bet citur reti sastopamiem produktiem kā nēģi, kas, izrādās, Gaujā atgriežas pēc septiņiem gadiem; ar ieraugu gatavota lauku rupjmaize, kas cepta uz kļavu lapām; bērzu sulas un no tām gatavots vīns un pat šampanietis; Taņas tantes lasītās zāļu tējas, kas palīdz pret visām kaitēm; tradicionālais mājas siers un biezpiens. Skatoties filmu, pārņem patiess lepnums un pietāte pret tās varoņiem – ar savām acīm varam pārliecināties, kā top īsta Latvijas rupjmaize – tās nav mūsdienīgas iekārtas un daudzskaitlīgs darbaspēks, tās ir ģimenes cilvēku rūpes, sākot no malkas nešanas un krāsns kurināšanas, beidzot ar katra kukulīša glāstīšanu un mīļu apsegšanu ar lina autiņu. Mēs redzam, cik smags un ietilpīgs darbs ir nēģu ķeršana un sagatavošana Carnikavas gaumē, kā Annas tante pati slauc gotiņas, gatavo biezpienu un 65% tauku krājumu, ko pati vēlīgi pārdod savām kundēm. Cik drosmes gan bija vajadzīgs Linardam Libertam, lai sāktu gatavot bērzu sulu šampanieti, ko tagad izmanto arī tirgū izvietotā restorāna Siļķīte un dillīte šefpavārs īpašās mērces pagatavošanai. Tirgū ir simtiem unikālu lietu un garšu – vajag tikai nedaudz ieraudzīt, lai gribētos atkal un atkal doties meklējumos – šoreiz gan pašam savos, jo, kas vienam šķiet kārums, citam nepavisam nešķiet kārdinoša lieta. Izrādās, ka igauņu mentalitātes cilvēki nēģus neēd ne sitami, bet ķert tos un piegādāt Latvijas pircējiem igauņiem gan nav nekādu problēmu. Filmas varoņi ir arī Latvijā pazīstamie šefpavāri Mārtiņš Sirmais, Kārlis Celms un Jānis Melnalksnis, gan Ādažu desu darbnīcas īpašnieks un Centrāltirgus tirgotājs Jānis Sauka, kura piena cīsiņu receptē ir uz pirkstiem saskaitāmas sastāvdaļas – gaļa, īsts 4,5% trekns lauku piens un garšvielas; dziedniece un zāļu tēju tirgotāja Tatjana Bērziņa, žurnāla Četras Sezonas galvenā redaktore un vairāku pavārgrāmatu autore Signe Meirāne un citi interesanti cilvēki.
Latviešu kautrīgums
Filmas režisore un izpētes darbu veicēja Ilze LasmaneBrože atzīst, ka pierunāt galvenos varoņus filmēšanai un sava amata noslēpumu atklāšanai bija viens no filmas tapšanas grūtākajiem uzdevumiem. «Man bija milzīgs prieks darīt šo darbu un iepazīt cilvēkus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē visskaistākajā iedomājamajā veidā – caur lietām, ko paši ražo, paši tirgo un paši ar to lepojas. Uz tirgu nekad nebiju nākusi iepazīties ar cilvēkiem, bet tagad esmu pārliecinājusies, ka ražotāji un tirgotāji ir cilvēki, ar ko vērts lepoties, un patiess gods ir viņus parādīt plašajai pasaulei. Es viņus sauktu par vēstniekiem. Mani draugi, kas dzīvo daudzās pasaules valstīs un ir redzējuši šo filmu, atzīst, ka filma sauc viņus mājās.»
Filmas veidošanā sadarbojās Latvijas VFS Films radošā komanda, Itālijas filmu studija STEFILM, kā arī Francijas un Vācijas televīzijas kultūras kanāls ARTE. Producentam Uldim Cekulim šo projektu izdevies realizēt, pateicoties starptautisko partneru finansējumam, kā arī nozīmīgam līdzfinansējumam no LIVE Rīga, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta un Tūrisma attīstības valsts aģentūras. Filma angļu valodā izrādīta vairāku valstu nacionālajās televīzijās, bet pirmizrādi latviešu valodā piedzīvoja piektdienas vakarā Centrāltirgus Nēģu laukumā. Latvijas Televīzijā to plānots izrādīt novembrī.