Krievu salas projekts iziet finiša taisnē
Strauji tuvojas noslēgumam Rīgas brīvostas pārvaldes virzītā Krievu salas infrastruktūras objekta būvniecība, kuras galvenais mērķis ir vidi nelabvēlīgi ietekmējošo jūras kravu pārcelšana no pilsētas centra uz industriālo zonu ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Kas notiek Krievu salā šobrīd, vairāk skaidro Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
– Šā gada rudenī ir jāpabeidz Rīgas brīvostas pārvaldes virzītā attīstības projekta Infrastruktūras attīstības Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra būvniecība. Vai būvnieki termiņos iekļausies?
– To sadaļu, kas attiecas uz ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto un Rīgas brīvostas pārvaldes virzīto projektu par jaunu piestātņu un termināļiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi Krievu salā, bija ieplānots pabeigt augusta pēdējās dienās, taču visticamāk, ka termiņš uz dažiem mēnešiem tiks pagarināts. Tas ir saistīts ar būvniecības procesu – būvniekiem ir jānovērš būvuzraugu konstatētās būvniecības nepilnības. Taču līdz gada beigām šī projekta sadaļa būs pabeigta un nodota ekspluatācijā. Atzīmēšu, ka Krievu salas projekts ir lielākais Rīgas ostā realizētais investīciju projekts – tā kopējā vērtība ir 150 miljoni eiro, tāpēc ir svarīgi, lai viss būtu izdarīts tieši tā, kā to paredz izstrādātais projekts. Termiņa pagarinājums neapdraud ES fonda līdzfinansējuma saņemšanu.
Uzskatu, ka tas būs milzīgs ieguvums arī pilsētas infrastruktūras un transporta kustības uzlabošanā, jo, pilsētai attīstoties, likumsakarīga ir industriālo zonu pārcelšana tālāk no blīvi apdzīvotām vietām.
– Kādas kļūdas ir konstatējuši būvuzraugi? Vai ir iespējams tās novērst?
– Būvniecības kvalitāte tiek pārbaudīta un vērtēta ar dažādām metodēm, tai skaitā ūdenslīdēji skrupulozi pārbauda, kā ir izbūvētas rievsienas, kas ir viens no galvenajiem piestātņu konstrukcijas elementiem. Apsekošanā ir konstatēts, ka, iedzenot rievsienas 25 m dziļumā, dažas no tām ir uzdūrušās lieliem akmeņiem – tagad tas ir jāizlabo, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīgs papildu laiks. Būvnieki sola, ka kļūdas ir labojamas un neatstās negatīvu ietekmi uz būvi kopumā. Tāpat to apstiprina arī mūsu pieaicinātie būvuzraugi. Mēs pat nediskutējam par kaut kādām atlaidēm kvalitātē – objekts mums ir jāsaņem atbilstošā kvalitātē un ar adekvātām garantijām.
– Vienlaikus ar Rīgas brīvostas pārvaldes virzīto projektu norit arī dzelzceļa infrastruktūras projekts, ko virza Latvijas dzelzceļš. Kādā stadijā tas ir un kad tiks pabeigts?
– Likumsakarīgi, ka dzelzceļa pievads Krievu salai ir pirmais priekšnosacījums, lai jaunie termināļi spētu uzsākt darbu, jo kravas pa gaisu nelido – tās vispirms ir jānogādā ostā. Darbi norit ļoti aktīvi, un to var labi redzēt tie, kas dodas Bolderājas un Daugavgrīvas virzienā. Visredzamākais ir dzelzceļa gaisa pārvads pār Daugavgrīvas ielu. Arī Latvijas dzelzceļa projekts Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem ir ES fondu līdzfinansēts projekts un tiešā veidā saistīts ar Rīgas brīvostas projektu. Jaunā stacija Bolderāja 2 atradīsies Spilves pļavās – ar 8 plānotiem sliežu ceļiem tas ir absolūti jauns loģistikas centrs. Šo projektu plānots noslēgts nākamgad. Atzīmēšu, ka laika ir pietiekami, jo, neskatoties uz to, ka tiek pabeigta piestātņu būvniecība un infrastruktūras izveide, teritorijas nomniekiem, šajā gadījumā termināļiem Strek un Rīgas centrālajam terminālim (RCT), vēl jāveic savai saimnieciskajai darbībai nepieciešamās infrastruktūras izveide un iekārtu uzstādīšana. Šā procesa noslēgumam jābūt 2017. gadā.
– Vai jūsu pieminētie termināļi jau ir sākuši darbus savas infrastruktūras izveidē?
– Aprēķini rāda, ka abu kompāniju investīcijas mūsdienīgu termināļu būvniecībā un iekārtās, tai skaitā celtņiem, bunkerēšanas un vagonu izbēršanas iekārtām, būs ap 100 miljoniem eiro.
Strek pirmās iekārtas jau ir atvedis uz Krievu salu, un darbi ir sākušies. Mēs esam droši, ka uzņēmēji savas saistības izpildīs, jo iekārtas viņi ir pasūtījuši un avansu ražotājiem samaksājuši. Kā jau teicu, pašu nomnieku investīciju projekti ir jāpabeidz divu gadu laikā pēc Rīgas brīvostas projekta nodošanas ekspluatācijā.
– Šobrīd Strek un RCT pamatsortiments ir ogļu kravas. Vai tas nozīmē, ka Krievu salā tiks pārkrautas tikai ogles?
– Praktiski jā, jo Rīgas brīvostas projekta galvenā jēga ir dzīves vides kvalitātes uzlabošana Rīgas centrā, un viens no visefektīvākajiem veidiem šāda procesa nodrošināšanai ir novērst gaisa piesārņojumu, ko rada ogļu putekļi.
Atzīmēšu, ka Valsts vides dienests un citas vidi uzraugošās institūcijas ir izvirzījušas nosacījumus, kas jāievēro termināļu īpašniekiem – pārkraušanas tehnoloģijas nebūs tādas pašas kā šobrīd, bet gan mūsdienīgas un videi daudz draudzīgākas. Cik man zināms, tās būs šobrīd Baltijā vismodernākās ogļu pārkraušanas tehnoloģijas. Ja gadījumā mainīsies tirgus konjunktūra un ogļu kravas caur Rīgas ostu ies mazāk, šos termināļus var izmantot jebkuru citu beramkravu apstrādei.
– Kāda ir jauno piestātņu un termināļu kapacitāte?
– Šobrīd Rīgas ostā tiek apstrādāts kopumā 41 miljons tonnu dažādu kravu gadā – apmēram 15 miljoni tonnu no tām ir ogļu kravas. Savukārt jauno termināļu plānotā jauda ir 28 miljoni tonnu gadā. Saprotamāk sakot, tie ir 500 ogļu vagoni dienā. Tas ir apjoms, ko spēs nodrošināt dzelzceļa infrastruktūra. Uzsvēršu, ka tieši dzelzceļa caurlaides spēja ir galvenais ierobežojošais faktors.
– Bieži runājam par kuģošanas ceļu un piestātņu dziļumu – optimālais Rīgas ostā tas ir 17 m, jo kuģi ar lielāku iegrimi Baltijas jūrā ienākt nemaz nevar.
– Tieši tā, tāpēc dziļums pie piestātnēm būs 17 m. Vienlaikus tiek virzīts projekts par kuģošanas ceļu rekonstrukciju kuģu ienākšanai Rīgas ostā. Pagājušajā mēnesī ostas valde apstiprināja iepirkuma rezultātus un kuģu ceļu padziļināšanai novirzīja 3,4 miljonus eiro. Padziļināšana norit soli pa solim, lai līdz Krievu salas projekta pilnīgai pabeigšanai kuģu ceļu dziļums visā trajektorijā līdz Krievu salas piestātnēm būtu atbilstošs lielo kuģu iegrimei.
Vienlaikus pētām situāciju, kāda būs pilsētas centrā pēc tam, kad saimnieciskā darbība, respektīvi, ogļu kravas, būs pārcelta uz jaunajiem termināļiem. Esam sapratuši, ka šī vieta nedrīkst palikt tukša, un savulaik plānotie biznesa centri, luksusa viesnīcas un tamlīdzīgi objekti tik drīz šai Rīgas daļā netiks būvēti viena iemesla dēļ – ekonomiskā situācija un tirgus pieprasījums šādai apbūvei nav piemērots. Beigsim sapņot un pievērsīsimies realitātei, kādā esam. Tāpēc ostas valdē norit diskusija par Andrejsalas daļas iekļaušanu atpakaļ Rīgas brīvostas teritorijā, kas radītu labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbības veikšanai. Uzsveru, ka mēs nerunājam par tādu saimniecisko darbību, kas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz vidi un cilvēkiem, bet gan tādu kravu apstrādi, kas kaitējumu nerada, piemēram, elevatora pakalpojumi, roro kravas, konteineri un tamlīdzīgi. Līdz ar to tiktu saglabātas darba vietas, sakārtota teritorija un noņemta no darba kārtības vēl virkne jautājumu, kas saistās ar atbrīvotās teritorijas sakārtošanu un uzturēšanu.
– Uzsākot Krievu salas projektu, tika plānots, ka šobrīd realizētais apjoms ir tikai projekta pirmā kārta un nākotnē to varētu papildināt vēl ar vairākām piestātnēm un termināļiem. Vai nākotnes plāns ir aktuāls vai arī nolikts attālākā plauktā?
– Vienmēr ir jāskatās uz priekšu, taču šajā situācijā, kad kopējais Rīgas ostā apstrādāto kravu apjoms gada laikā ir 41 miljons tonnu un jaunajos termināļos varēs apstrādāt 28 miljonus tonnu, veikt investīcijas un radīt papildu kapacitāti bez konkrēta pieprasījuma nav lietderīgi. Jebkuras infrastruktūras izbūve prasa milzīgus ieguldījumus, tāpēc šobrīd uzsākt jauna projekta virzību nav ekonomiski pamatoti. Bez šaubām – esošā Krievu salas teritorija ir piemērota arī papildu objektu būvniecībai, bet jādomā un jāvērtē, kādām kravu grupām tas nepieciešams tagad un nākotnē.
Ja redzēsim konkrētas tendences un pieprasījumu, tad aktualizēsim jautājumu par Krievu salas infrastruktūras papildināšanu un piestātņu būvniecību. Osta vienmēr ir atvērta idejām un investoriem. To pierāda arī līdzšinējā ostas attīstība – esam sasnieguši tādus rezultātus, par ko pirms desmit gadiem varējām tikai sapņot.