Severstal Distribution – lielākais nozares uzņēmums Latvijā
SIA Severstal Distribution ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Latvijā, ko iepriekš atpazinām ar nosaukumu Severstaļlat. Vai mainījies tikai nosaukums, vai arī uzņēmuma darbības virzieni un ražošanas procesi, vairāk stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs, Severstal Russian Steel divīzijas distribūcijas tīkla vadītājs Andreja Aleksejevs.
– No politekonomiskā viedokļa raugoties, pagājušais gads daudziem eksportējošajiem uzņēmumiem bija ļoti sarežģīts. Kāds tas ir bijis Severstal Distribution?
– Mūsu uzņēmumam pagājušais gads nebija īpašs saistībā ar politiskajiem lēmumiem un ekonomiskajām sankcijām, taču jāatzīmē, ka tērauda produkcijas tirgus kopumā pēdējos gados ir saspringts, jo uz stagnējošā patēriņa fona pieaug konkurence, cenas sistemātiski samazinās un sarūk metāla piegādātāju peļņas daļa. Iemesls tam ir pārprodukcija un neatbilstoši liels piedāvājums zema pieprasījuma apstākļos. Tērauds tāpat kā vienmēr ir un paliek ražošanas pamats – no tā tiek izgatavotas iekārtas, transporta līdzekļi, tas tiek izmantots industriālajā, sociālajā un infrastruktūras būvniecībā. Taču vairāku nozaru stagnācija, ko veicina dažādi faktori, tajā skaitā ģeopolitiskie notikumi, bremzē ekonomikas izaugsmi, it īpaši Eiropas valstīs. Kā sekas šiem procesiem mēs redzam samazināto pieprasījumu tērauda tirgū.
Tiešu politekonomisko izmaiņu ietekmi mēs nejūtam, jo spējam to nogludināt ar jaunu klientu piesaisti, palielinot savu ietekmi eksporta tirgos. Tomēr jāatzīst, ka vairāki mūsu klienti ir samazinājuši iepirkumu apjomu, jo ir zaudējuši daļu savu pasūtītāju un savai produkcijai ir spiesti meklēt jaunus noieta tirgus. Neskatoties uz sarežģīto situāciju tērauda tirgū un sīvo konkurenci starp piegādātājiem, mūsu uzņēmums pagājušajā gadā Ziemeļu un Centrālajā Eiropā attiecībā pret 2013. gadu ir palielinājis pārdošanas apjomu par 18%.
Pagājušajā gadā Severstal Distribution grupas Latvijas uzņēmuma konsolidētais pārdošanas apjoms sastādīja 433 tūkstošus tonnu metāla 228 miljonu eiro vērtībā. Pēc visa spriežot, ir pamats teikt, ka pēc tam, kad Liepājas metalurgs ir pārtraucis stabilu darbību, SIA Severstal Distribution ir lielākais metālapstrādes uzņēmums Latvijā.
Apstākļos, kad vairums metālu patērējošie uzņēmumi, mēģinot samazināt izmaksas, izmanto ārpuspakalpojumus (autsorsingu), mēs aktīvi attīstām servisa pakalpojumus, lai piedāvātu klientiem viņiem izdevīgus kompleksus risinājumus. Šī stratēģija ir sevi pilnībā attaisnojusi – šā gada pirmajā pusgadā SIA Severstal Distribution pārdošanas apjomi attiecībā pret pagājušā gada atbilstīgo laika periodu Eiropas Savienības valstīs palielinājušies par 17% un pārsnieguši 274 tūkstošus tonnu.
Savukārt uz 2016. gadu mēs raugāmies piesardzīgi, jo Eiropas Komisija uzsākusi pretdempinga izmeklēšanu attiecībā uz auksti velmētā tērauda piegādēm no Krievijas un Ķīnas. Iespējams, ka tas novedīs pie importa nodevas. Mūsu uzņēmumam pārdošanas segmentā auksti velmētais tērauds sastāda lielu daļu, bet mēs to aizvietosim ar citiem produktiem. Tajā pašā laikā Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarei šīs nodevas var būt ievērojams sitiens, jo Latvijā nav savu auksti velmēta tērauda ražotāju, bet 90% no šīs produkcijas importa sastāda tieši iepirkumi no Krievijas. Šiem uzņēmumiem nodevas ieviešana nozīmēs strauju pašizmaksas kāpumu un vienlaikus būtisku viņu produkcijas konkurētspējas zudumu eksporta tirgos. Atzīmēšu, ka šajā nozarē eksports sastāda 75% no kopējā ražošanas apjoma. Tāpēc, ja tiks ieviests Rietumeiropas metālapstrādes un ražošanas uzņēmumu tirgus aizsardzības mehānisms, pirmie cietīs Latvijas metālapstrādes uzņēmumi. Latvijas Metālapstrādes un mašīnbūves asociācija (MASOC), sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Darba devēju konfederāciju jau ir izteikuši konstruktīvu atbalstu metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Es domāju, ka Ministru kabinetam ir jārod iespēja aizstāvēt Latvijas ekonomikai ļoti nozīmīgas nozares izdzīvošanu un attīstību. Šādu pozīciju atbalstīs gan valdības sociālie partneri, gan uzņēmēji, jo tādējādi tiks saglabāta sociālā stabilitāte valstī, kur minētās nozares ir vienas no vadošajām tautsaimniecības nozarēm. Tā sastāda 17% no visas ražošanas un 21% no kopējā valsts eksporta potenciāla. Aiz šiem skaitļiem ir cilvēki – 21 000 nozarē nodarbināto.
– Pagājušajā gadā uzņēmumā uzstādījāt jaunas iekārtas. Vai investīcijas ir attaisnojušās?
– Jā, mēs ļoti veiksmīgi attīstām jaunā produkta – tērauda lokšņu biezumā līdz 12 milimetriem – pārdošanu. Jaunās iekārtas uzstādīšana deva iespēju klientiem piedāvāt uzlabotu servisu un paplašināja mūsu eksporta iespējas. Sagataves tiek eksportētas uz Ziemeļu un Centrālās Eiropas valstīm. Mūsu saražotā produkcija atbilst pašiem augstākajiem Eiropas patērētāju kritērijiem: tai piemīt precīza ģeometrija, augstākā līdzenuma pakāpe, un tās virskārta transportēšanas procesā netiek sabojāta, kā tas nereti notiek citiem piegādātājiem. Šā produkta pirmās tonnas mēs saražojām 2014. gada oktobrī, un nedaudz vairāk kā sešos mēnešos mūsu ražošanas jauda ir palielināta līdz 4000 tonnu mēnesī. Šobrīd aptuveni 20% no saražotā nonāk Latvijas tirgū, 30% tiek pārdoti Lietuvā un Igaunijā, bet atlikusī puse tiek eksportēta uz Somiju, Vāciju, Poliju, Čehiju, Slovākiju.
– Esat ieviesuši jaunu produkcijas veidu – ūdens cauruļu ražošanu. Kādiem mērķiem tās tiek izmantotas, jo pēdējā laika tendences ir ūdens pārvades sistēmās izmantot polimēra caurules. Kur ir lielākie šīs produkcijas tirgi?
– Ūdens un gāzes cauruļu ražošana uzņēmuma ietvaros nav jaunums. To ražošanu 2011. gadā uzsākām savā rūpnīcā Polijā, taču jāatzīst, ka ražošana Latvijā patiešām ir sertificēta nesen. Šīs caurules tiek izmantotas konstrukcijās, kur nepieciešama lielāka cauruļu stiprība, piemēram, rūpniecības ugunsdrošības sistēmās un ūdens apgādes tīklos rūpniecības uzņēmumos, kur strādā ar augstspiediena tvaiku, rūpniecisko gāzu sistēmās un apkures katlos. Tas ir augsto tehnoloģiju nišas produkts ar augstu pievienoto vērtību. To patēriņš, salīdzinot ar polimēru caurulēm, ir daudz mazāks, bet ar lielāku drošības un stiprības koeficientu. Kopš pagājušā gada esam uzsākuši šādu cauruļu ražošanu arī Latvijā, taču lielākie šīs produkcijas noieta tirgi ir Polija, Čehija, Slovākija, Vācija un Lietuva, tāpēc izdevīgāk šo produkciju ir ražot Polijā. Pārdošanas izaugsmes dinamika ir ļoti laba – pieaugums 30–50% gadā.
Mēs piegādājam arī citu veidu specifiskus produktus, piemēram, dažādas formas plānsienu caurules un plakana tērauda sagataves elektrotehnikas rūpniecības uzņēmumiem, autorūpniecībai un daudzām citām ražotnēm Baltijā, Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Starp mūsu ilgtermiņa partneriem ir tādi uzņēmumi kā Valpro, Knauf, Philips, Indesit, ABB, Brabantia un daudzi citi.
– Severstal Distribution iesaistās programmā Prakse, kā arī sadarbojas ar Latvijas augstskolām. Vai tas liecina, ka jums ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki un šī ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam spējīgākos jaunos inženierus?
– Tas ir gan sadarbības, gan kvalificēto speciālistu sagatavošanas projekts. Mēs vēlamies, lai Latvijas jaunieši saņemtu labu izglītību, labu algu, pienācīgus darba apstākļus un paliktu Latvijā – radītu pievienoto vērtību mūsu ekonomikai, kas ir pamats valsts labklājībai. Augstākās izglītības sistēma Latvijā ik gadu sagatavo jaunos inženierus, tāpat pastāv dažādas sadarbības programmas starp universitātēm un uzņēmumiem, bet darba devējiem trūkst kvalificētu jauno speciālistu: izglītība jauniešiem ir, bet praktisko iemaņu nav. Kļūt par ekspertu bez prakses ir neiespējami. Tāpēc praksē mūsu uzņēmumā mēs cenšamies piesaistīt maksimālu studentu skaitu. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmuma Severstaļ Distribution Latvija praksē bija 77 studenti. Jauniešiem nepieciešama darba pieredze, bet mēs veidojam personāla rezervi. Starp citu, daudziem mūsu jaunajiem kolēģiem ir diezgan vieglprātīga attieksme pret dzīvi – viņi vēlas dzīvot un baudīt šodien. Tas nav ne labi, ne slikti, tā ir šīs paaudzes tendence, un darba devējam ir diezgan grūti motivēt jaunos darbiniekus sasniegt vajadzīgos rezultātus. Prakses laikā mēs redzam jauniešus reālajā darbā, redzam viņu atbildības līmeni pret pienākumiem. Kad mums ir vakances, labākajiem praktikantiem piedāvājam pastāvīgu darbu. Pēdējo divu gadu laikā pastāvīgā darbā pieņemti 18 praktikanti.
– Kādu sava uzņēmuma attīstībā jūs redzat šo un tuvākos gadus?
– Attiecībā uz mērķa tirgiem mūsu attīstības plāns tuvākajos gados neparedz būtiskas izmaiņas, jo SIA Severstaļ Distribution jau tagad ir plašs ģeogrāfiskais pārklājums. Tāpat neplānojam būtiskas izmaiņas produktu portfelī, turpināsim pieturēties pie pakalpojumu un produktu kompleksas pārdošanas sistēmas, kas ietver dažādu tērauda velmējumu piegādi un apstrādi, uzglabāšanu, loģistiku, preču iepirkumus un dažādus finanšu instrumentus – mēs šajās jomās esam eksperti. Uzņēmuma attīstības virzienu nosaka tirgus, šodien galvenie izaicinājumi ir cenas samazināšanas un konkurences pieaugums – notiek cīņa par klientiem. Savukārt klients vēlas saņemt viņa problēmas risinājumu, nevis metālu. Tieši tāpēc mēs pārdodam viņam ne loksnes un caurules, bet servisu – «nepieciešamo produktu noradītajā vietā un laikā», pakalpojumu un produktu, kas atrisina visas viņa problēmas. Mēs turpināsim pilnveidot savas iemaņas, lai pēc iespējas labāk apmierinātu klientu vajadzības.