Rīgas namu pārvaldnieks: likumi visā valstī ir vienādi

Pēc Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicētajām intervijām ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks priekšsēdētāju redakcijā vērsās citas pilsētas iedzīvotājs, kurš vēlējās saņemt skaidrojumus par dažādiem māju apsaimniekošanas jautājumiem, lai zinātu, ko drīkst prasīt no sava apsaimniekotāja, – likumi jau visā valstī ir vienādi. Jautājumi ir aktuāli tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, tāpēc atbildes uz iesūtītajiem jautājumiem vaicājām SIA Rīgas namu pārvaldnieks sabiedrisko attiecību speciālistei Santai Vaļumai.

– Ja apsaimniekotājs piedāvā veikt vienu vai otru remonta darbu, kas iekļaujas mājas uzkrājuma summas robežās, kādā veidā tos ir iespējams saskaņot ar īpašniekiem: kopsapulcē vai aptaujā, un kāds ir nepieciešamais procentuālais atbalsts?

– Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, t.sk. dzīvojamai mājai nepieciešamajiem remonta darbiem.

2010. gada 28. oktobrī pieņemtā Dzīvokļa īpašuma likuma (stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī) 16. panta 3. daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja par balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (tas ir, 50% + 1 balss), izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta 2. daļā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants); ) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20. pants); citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Tādējādi, saņemot tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumu nākamajiem periodiem, MK noteikumu Nr. 1014 12. punktā noteiktajos termiņos dzīvokļu īpašnieki dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņem lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendārajam gadam, kā arī par dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu plāna apstiprināšanu nākamajiem periodiem.

– Cik precīzai un izsmeļošai ir jābūt ikgadējai apsaimniekotāja atskaitei par apsaimniekošanas maksas izlietojumu? Vai tajā jābūt atspoguļotām arī materiālu izmaksām, atsevišķi izdalītiem rēķiniem un līgumiem par katru paveikto darbu un to pozīciju?

– Pārskats par iepriekšējā kalendārajā gadā iekasēto un izlietoto maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu tiek sagatavots, ievērojot informācijas atklāšanas detalizācijas pakāpi, kāda noteikta Ministru kabineta 2008. gada 9. decembrī pieņemto noteikumu Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 4. pielikumā.

Ar faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatu ikviens dzīvokļa īpašnieks var iepazīties gan attālināti – savā www.eparvaldnieks.lv lietotāja kontā, gan arī klātienē klientu apkalpošanas centros. Papildus Rīgas namu pārvaldnieks pārskatu par iepriekšējo gadu nosūta ikvienam klientam, ievietojot to pastkastītē un www.eparvaldnieks.lv atbilstoši MK noteikumos Nr. 1014 paredzētajai kārtībai.

– Vai mājas tehniskā stāvokļa ikgadēja apsekošana no māju apsaimniekotāju puses ir obligāta? Vai ir iespēja iepazīties ar tehniskā stāvokļa apsekošanas aktiem?

– Mājas pārvaldnieks atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veic dzīvojamās mājas apsekošanu ne retāk kā reizi gadā. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļā.

2010. gada 28. septembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām II daļā noteikti dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervāli un apsekošana.

Rīgas namu pārvaldnieka pārvaldīto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki ar tehniskā stāvokļa apsekošanas aktiem var iepazīties pie mājas namu pārziņa vai iecirkņa vadītāja pieņemšanas laikos. Informācija par māju, t.s. par mājas apsekošanu, norādīta mājas lietā.

– Vai apsaimniekotājam ir jāsastāda mājas remontu plāns, piemēram, vairākus gadus uz priekšu, jo iedzīvotāji bieži neizprot, ka, šogad nomainot jumtu, nākamgad nevajadzēs no jauna labot bēniņus. Respektīvi – par ēkas ilgtermiņa uzturēšanas sistēmisku pieeju. Kāda ir reālā situācija un vēlamie varianti?

– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļā noteiktas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisko saglabāšanu) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

2008. gada 9. decembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu 7. punktā noteikts, ka vismaz trim gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktam periodam pārvaldniekam ir jāorganizē nepieciešamo remonta darbu plānošana.

Katras mājas dzīvokļu īpašnieki ik gadu oktobrī var iepazīties ar mājas pārvaldīšanas tāmi un remontdarbu plānu nākamajiem gadiem – gan klātienē klientu apkalpošanas centros, gan attālināti savā www.eparvaldnieks.lv lietotāja kontā.

– Vai katram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iepazīties ar tāmēm, līgumiem un rēķiniem par iepriekšējā gadā veiktajiem darbiem mājas apsaimniekošanā?

– Jā, ikvienam! SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti ar informāciju par savu dzīvojamo māju var iepazīties gan klātienē, gan attālināti – viss atkarīgs no tā, kādu informāciju klients vēlas saņemt. Vienkāršākus jautājumus var risināt pa tālruni, zvanot 8900, savukārt, ja nepieciešama konsultācija – var vērsties jebkurā no SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centriem. Ja nepieciešams iepazīties ar mājas lietu vai saņemt sīkāku informāciju par plānveida remontdarbiem, piemēram, noteiktu plānveida remontdarbu provizorisko tāmi, iespējams vērsties klātienē pie namu pārziņa, galvenā būvinženiera vai iecirkņa vadītāja pieņemšanas laikos. Svarīgi atcerēties to, ka visu informāciju par dzīvojamo māju ir tiesīgs saņemt tikai attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks vai tā pilnvarots pārstāvis.

To paredz sekojoši normatīvie akti: 2009. gada 4. jūnijā pieņemtajā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (stājas spēkā no 2010. gada 1. janvāra) (turpmāk – Likums) 8. panta 1. daļā noteikts, ka mājas lieta iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju. 2. daļā noteikts, ka mājas lietā ietveramā informācija apkopojama šādās sadaļās:

1) dzīvojamās mājas pamatdokumenti — nekustamā īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) kadastrālās uzmērīšanas lieta, piesaistītā zemesgabala robežu plāns un līgums par piesaistītā zemesgabala lietošanu;

2) dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki), valsts dzīvojamās mājas valdītājs, dzīvokļu īpašnieki (saraksts);

3) tehniskā dokumentācija — dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase un energoplāns, mājas tehniskā apsekojuma atzinumi u.c.;

4) ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti — dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas īpašnieka (īpašnieku) pieņemtie lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču pieņemtie lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.

2010. gada 28. septembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi 27. punktā noteikts, ka Dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu mājas lietas kārtotāja klātbūtnē.